Datortikli (на латышском)

Datortīkli. Tīkls (net) ir datu pārraides sistēma, kas savieno dažādās vietās esošus datorus. Tīklu veido aparatūra un programmatūra, kas nodrošina tīkla aparatūras funkcionēšanu. Tīkla nepieciešamība Datoru tīkls ir nepieciešams, ja

dokumentu, tabulu vai datu bāzu sagatavošanā vai izmantošanā vienlaikus piedalās vairāki cilvēki. Organizācijā, kurā ir vairāk nekā viens dators un nav tīkla, informācijas apmaiņa var notikt ar diskešu palīdzību. Šāds informācijas apmaiņas veids ir samēr&

#257; neērts un lēns. Savukārt, ja organizācijā ir izveidots datortīkls, var organizēt kopēju disku lietošanu. Šajos koplietošanas diskos var izdalīt noteiktu apjomu katram lietotājam, kā arī veidot visiem lietotājiem vai tikai noteiktām lietotāju grupām pieejamas mapes un failus. Īpaši ērti tīklā

ir strādāt ar datu bāzēm, jo tādā gadījumā lietotāji var strādāt vienlaikus arī tad, ja datu bāzē ir jāmaina informācija. Jaunās izmaiņas datu bāzē tūlīt ir redzamas arī pārējiem tās lietotājiem. Datortīklu parasti veido arī ekonomisko apsvēruma dē&

#316;, piemēram, lai katram datoram nevajadzētu iegādāties savu printeri vai to pārmaiņus pārslēgt no viena datora pie otra, printeri pievieno vienam datoram un padara pieejamu visiem tīkla lietotājiem. Datoru tīklam var pieslēgt arī citas kopīgi izmantojamas ierīces. Tīklu tipi Atkarībā no tīkla datoru izvietojuma, tos nosac&

#299;ti var iedalīt vairākās grupās: • lokālajā datoru tīklā (Local Area Network – LAN) ir apvienoti datori, kas atrodas relatīvi netālu cits no cita, parasti vienas vai vairāku blakus esošu ēku robežās, piemēram, skolas tīkls (līdz 1 km); • metropoles tīklā (Metropolitan

Area Network – MAN) tiek savienoti vienas pilsētas robežās esoši tīkli, piemēram, pilsētas skolu tīkls (līdz 10 km); • teritoriālais tīkls (Wide Area Network – WAN) ir vienas vai vairāku valstu mērogā izveidots tīkls, piemēram, valsts izglītības iestāžu tīkls; • ar GAN (Global Area Network) apzīmē tīklu, kas savieno

kontinentus. Tīkla resursi Runājot par tīkliem, bieži piemin vārdu resursi. Šis termins raksturo to, kas datoram pieder vai ir pieslēgts. Parasti par resursiem uzskata diskus, printerus, CD-ROM iekārtas, modemus un tamlīdzīgas ierīces. Daudzi tīkla pakalpojumi ir balstīti uz konkrētiem resursiem, piemēram:

• failu sistēmas servisi ļauj izmantot dažādas disku iekārtas, • drukas servisi ļauj izmantot drukas iekārtas, • komunikācijas servisi nodrošina sakarus dažādu ziņojumu veidā, piemēram, elektronisko pastu. Ja lietotāja dators jeb darbstacija šos tīkla resursus pieprasa, tad to sauc par klientu. Datoru, kurš piedāvā šos resursus,

sauc par serveri. Katram servisa veidam ir savs serveris: failiem – failu serveris, drukāšanai – drukas (printera) serveris, elektroniskajam pastam – pasta serveris utt. Tīklu veidi Datoru savienojuma veidu tīklā sauc par tīkla topoloģiju. No tīklu organizācijas viedokļa, tīklus var iedalīt divās lielās grupās: • vienādranga (peer-to-peer) tīkli;

• tīkli ar izdalītiem (dedicated) serveriem. Gan pirmā, gan otrā veida tīkla topoloģija var būt dažāda. 1. Vienādranga tīkls 2. Klients - serveris tipa tīkls Vienādranga tīkls Vienādranga tīklā katrs dators var būt gan klients, gan serveris

vai apvienot abas šīs funkcijas. Šādā tīklā parasti tiek kopīgi izmantotas dažādas iekārtas, piemēram, CD ROM, skeneri, printeri. Katrs vienādranga tīkla lietotājs var piešķirt tiesības citiem lietotājiem piekļūt noteiktiem sava datora resursiem jeb nodot tos kolektīvai lietošanai (sharing).

Vienādranga tīklā parasti ir vairāki serveri, jo failus ir izdevīgāk glabāt tajā datorā, kurā tos visbiežāk lieto. Klients-serveris tipa tīkls Klients-serveris arhitektūras tīkla centrā atrodas jaudīgs dators (serveris), kas ir savienots ar pārējām darba stacijām (klientiem).

Izdalīti serveri parasti ir nepieciešami tīklos, kuros ir vairāk nekā 10 datoru. Izdalīts serveris, pateicoties tā specializācijai, ir ātrdarbīgāks, nodrošina augstāku slepenības pakāpi un darbībā ir stabilāks nekā vienādranga tīkla serveris. Izdalīts failu serveris ļauj uz kopējā

diska glabāt ne tikai datus, bet arī izpildāmās programmas. Tīkla vadību, t. i atsevišķu darba staciju vadību un ārējo tīkla ierīču kontroli veic ar speciālas jaudīgas programmatūras palīdzību. Tīklu veidi Dators – dators Savā starpā var savienot divus datorus.

Tā kā šo saslēgumu īsti par tīklu nosaukt nevar, to dēvē par pseidotīklu. Abus datorus savieno savā starpā ar speciālu kabeli. Parasti savienošanai netiek izmantotas tīkla kartes, bet gan porti (vietas, kur pieslēdz ārējās ierīces, piemēram, printeri).

Atgriezties uz sākumu Maģistrāles topoloģija Maģistrāles tīkls sastāv no centrālās līnijas, kurai pieslēgti visi datori: darba stacijas un serveris. Savulaik šī tehnoloģija tika plaši izmantota, pateicoties nelielajam kabeļu skaitam un garumam, kā arī datu pārraides ātrumam.

Maģistrāles slēgumā visi datori ir savstarpēji savienoti un “dzird” visus tīklā raidītos paziņojumus. Priekšrocības: • • lēts kabelis un spraudņi; • • vienkārša uzstādīšana (jebkurā brīdī darba staciju pie tīkla var pieslēgt vai atslēgt no tā, nep&

#257;rtraucot visa tīkla darbu); • • darba stacijas ar informāciju var apmainīties bez servera starpniecības. Trūkumi: • • kabeļa pārtrūkšanas gadījumā no ierindas iziet viss tīkls; • • grūti noteikt kabeļa bojājuma vietu; • • ierobežots kabeļa garums, kā ar&

#299; pieslēdzamo staciju skaits; • • iespēja nesankcionēti pieslēgties tīklam, jo ir ļoti vienkārši tīklā ievietot kādu starpposmu. Atgriezties uz sākumu Zvaigznes topoloģija Zvaigznes topoloģijā visi tīklā ieslēgtie datori ir savienoti ar centrmezglu (hub), kas nodrošina kopējo savienojumu

tā, lai katrs dators var apmainīties ar informāciju ar jebkuru citu tīkla datoru. Šā slēguma tipa priekšrocības: • kabeļa bojājums rada problēmas tikai vienam datoram un neietekmē pārējā tīkla darbu; • viegli pieslēgt jaunu datoru, jo tas ir jāpieslēdz tikai centrmezglam; • drošs aizsardzības mehānisms pret nesankcion&

#275;tu piekļūšanu (iespējama centralizēta tīkla vadība un uzraudzība); • liels datu pārraides ātrums no darba stacijas līdz serverim. Trūkumi: •ja centrmezgls neatrodas slēguma vidū, bet malā, darba staciju pievienošana var kļūt apgrūtināta un sadārdzināties; • ja informācijas apmaiņa starp darba

staciju un centrmezglu notiek ātri, tad starp atsevišķiem datoriem tā var notikt lēnāk; • • visa tīkla jauda ir atkarīga no centrmezgla jaudas; • • centrmezgla bojājums aptur visu tam pieslēgto staciju sakarus, jo bez tā palīdzības atsevišķas darba stacijas nevar kontaktēties. Atgriezties uz sākumu Gredzena topoloģija Šajā sl&

#275;gumā visas darba stacijas un serveris ir savienoti cits ar citu gredzena veidā. Tīkla paziņojumi tiek nodoti no viena datora uz otru. Datori viens otram nodod marķieri, kas norāda aktīvo (raidošo) datoru. Darba stacijas saņem datus, analizējot ziņojuma adresi. Bieži vien riņķa topoloģiju realizē, izmantojot zvaigznes

slēgumu, tas ir, noslēpjot riņķi centrmezglā. Priekšrocības: • tā kā informācija tīklā cirkulē pa riņķi starp virknē saslēgtiem datoriem, tad būtiski samazinās piekļūšanas laiks datiem; • nav kopējā tīkla garuma ierobežojuma, jo noteicošais ir attālums

starp diviem datoriem. Trūkumi: • datu pārraides laiks palielinās proporcionāli gredzenā savienoto datoru skaitam; • • datu pārraidē ir iesaistīta katra darba stacija. Ja nelieto speciālus pārejas savienojumus, vienas darba stacijas iziešana no ierindas var paralizēt visu tīklu; • l• ai šādam tīklam pievienotu jaunu datoru, tīkla darbība uz laiku ir j&

#257;pārtrauc. Gredzena topoloģiju izmanto specifiskos tīklu risinājumos, un tā nav sevišķi izplatīta. Atgriezties uz sākumu Jaukta tipa topoloģijas Praksē bieži lieto jauktu topoloģiju, apvienojot maģistrāles un zvaigznes topoloģijas. Tādējādi pilnīgāk tiek

izmantotas minēto topoloģiju priekšrocības un novērsti daži trūkumi. Piemēram, ja uzņēmums ir izvietots vairākās ēkās, starp tām var izveidot optiskā kabeļa maģistrāli, bet ēku iekšienē veidot vītā pāra zvaigznes slēgumu. Citu datoru koplietošanas resursu izmanto&

#353;ana Strādāt ar koplietošanas failiem un mapēm, kas atrodas citā datorā, var tieši tāpat kā ar sava datora failiem un mapēm. Lai izmantotu kādus tīklā koplietošanai norādītus resursus, ir jāatver mape, kurā tie atrodas. Tīkla printera izmantošana Piekļūšana koplietošanas

resursiem, izmantojot Network Neighborhood Piekļūšana koplietošanas resursiem, izmantojot Windows Explorer Koplietošanas resursu piekļuves paroles Servera resursu izmantošana Loģisko disku veidošana Loģisko disku atvienošana Brīdinājumi datora izslēgšanas laikā