Lizing

Līzings. Līzings(noma): - kustamo un nekustamo objektu lietošanas tiesību izmantošana par noteiktu atlīdzību; ražošanas priekšmetu vai iekārtu noma ar vai bez izpirkšanas tiesībām. Līzings ir sevišķa kredīta attiecību forma, kura dod iespēju uzņēmējam iegādāties kustamo un nekustamo &

#299;pašumu, neizņemot no apgrozības lielas naudas līdzekļu summas investīciju veikšanai. Līzings ir finansējuma veids, kura procesā līzinga ņēmējs iegūst līzinga objektu, par kuru ir samaksājis līzinga devējs. Līzinga gaitā līzinga ņēmējs norē&

#311;inās ar līzinga devēju par aizdoto naudu (maksā procentus) un atkarībā no līzinga veida maksā mašīnas amortizācijas maksu vai izpirkuma maksu. Kas ir līzings un kā tas darbojas. Runājot vienkāršā valodā – jūs aizņematies naudu no kādas līzinga kompānijas un atdodat to veikalam, kurā v&

#275;laties iegādāties kādu preci. Kamēr parāds nav nomaksāts, līzinga objekts ir līzinga kompānijas īpašums, bet tiklīdz tas izdarīts prece ir jūsu. Galvenie ar līzingu saistītie termini.5 1. Līzinga ņēmējs ir fiziska vai juridiska persona, kas iegād&

#257;jas līzinga objektu un maksā ikmēneša maksu kas sastāv no amortizācijas maksas (vai izpirkuma maksas), procentiem un citiem maksājumiem (komisijas maksas, papildus maksājumi, soda naudas utt.). 2. Līzinga devējs ir līzinga kompānija. 3. Līzinga objekts ir tas priekšmets (piemēram mašīna,

dzīvoklis, iekārtas u.t.t.), ko līzinga ņēmējs lieto un maksā par to līzinga devējam. 4. Līzinga maksa (tiek saukta arī par nomas maksu, izpirkuma maksu, līzinga maksājumu un tamlīdzīgi) ir maksa, ko līzinga ņēmējs maksā līzinga devējam katru mēnesi (vai ceturksni) un t&

#257; sastāv no līzinga objekta izpirkuma maksas, procentiem, komisijas maksas, PVN un, iespējams, citiem maksājumiem. Ir dažādas metodes, kā tiek aprēķināta līzinga maksa, un, atkarībā no tās, līzinga maksa var būt nemainīga visu līzinga periodu vai arī mainîties atkarīb&

#257; no klienta prasībām. 5. Līzinga objekta izpirkuma maksa ir summa par kuru tiek samazināta līzinga objekta nenomaksātā summa (citiem vārdiem sakot, tā ir līzinga ņēmēja parāda atmaksa līzinga devējam). 6. Līzinga objekta nenomaksātā summa ir tā līzinga objekta daļa, par kuru līzinga ņ&

#275;mējs vēl nav norēķinājies līzinga devējam (t.i. summa, kuru līzinga ņēmējs vēl ir parādā līzinga devējam). Aprēķināmo procentu lielums ir tieši atkarīgs no šīs summas (jo lielāka summa, jo lielāks procentu maksājums).

7. Procenti tiek aprēķinâti no līzinga objekta nenomaksātās summas par reālo aizdevuma periodu (vairumā gadījumu mēnesi). 8. Līguma komisijas maksa ir komisijas maksa par līzinga līguma sastādīšanu, lietas izskatīšanu un administratīvo procedūru veikšanu. 9. Gada sadārdzinājums (reizēm nekorekti saukts

arī par līzinga procentu, kaut gan līzinga procenti pēc būtības ne ar ko neatšķiras no parastiem kredītprocentiem) ir procentuāli izteikta summa, ko līzinga ņēmējs pārmaksā par līzinga objektu, t.i. 5% gada sadārdzinājums nozīmē, ka līzinga ņēmējs katru gadu pārmaksās 5% no

sākotnējās līzinga (aizdevuma) summas. Līzinga devējs iegādājas ražošanas līdzekļus (iekārtas, darba galdus, mašīnas utt.) un tos iznomā nosakot nomas maksu vai procentu likmi. Pastāv dažādi līzinga veidi:  Visbiežāk sastopamais ir operatīvais līzings, kad tiek iznom&

#257;tas iekārtas dažādu vienreizēju darbu izpildei. Pēc darbu izpildīšanas, bet ne vēlāk kā pēc gada, iekārtas lietotājs to atdod līzinga devējam. Savukārt banka atkal šo iekārtu iznomā nākamajam lietotājam.  Finansiālais līzings pēc savas būtības

ir līdzīgs nomai ar izpirkšanas tiesībām. Līzinga devējs (banka vai līzinga kompānija) nopirktos līzinga objektu nodod līzinga ņēmējam uz vairākiem gadiem ar tiesībām to iegādāties savā īpašumā, samaksājot šī līzinga objekta vērtību.

Galvenā atšķirība starp līzingu un nomu ir tā, ka, nomājot kādu ražošanas līdzekli ar izpirkšanas tiesībām, uzņēmums uzreiz kļūst par tā īpašnieku, kad izdara pirmo iemaksu. Turpretim līzinga darījumā uzņēmums kļūst

par tā īpašnieku tikai tad, kad ražošanas līdzekļu vērtība ir pilnīgi samaksāta. Finansiālā līzinga izmantošanai ir ļoti svarīga nozīme apstākļos, kad uzņēmumiem jāiegādājas dārgas ražošanas iekārtas, bet šim mēr&

#311;im nepietiek naudas līdzekļu. Taču nav iespējams aizņemties naudu bankā, jo par kredītu ir noteiktas ļoti augstas procentu likmes. Turpretī līzinga procentu likme ir zemāka. Līzinga darījuma noslēgšanas kārtība.

1. Līzinga ņēmējs – fiziska persona – iesniedz līzinga devējam pilnīgi un pašrocīgi aizpildītu līzinga ņēmēja deklarāciju un pieteikumu līzinga operācijas veikšanai, pases kopiju. 2. Līzinga ņēmējs – juridiska persona – iesniedz līzinga kompānijai aizpildītu iesniegumu, reģistr&

#257;cijas apliecību, sabiedrības statūtus, biznesa plānu, bilanci, pamatlīdzekļu atšifrējumu, peļņas un zaudējumu aprēķinu, audita pārbaudes rezultātus, kreditoru un debitoru sarakstu, kā arī pilnsapulces lēmumu, ar kuru konkrētais pārstāvis tiek pilnvarots slēgt līzinga darījumu.

3. Līzinga kompānija 1-2 dienu laikā pārbauda iesniegtos dokumentus, izskata un pieņem lēmumu par darījuma noteikumiem: līzinga termiņš, līzinga ņēmēja pirmā iemaksa, procentu likme. Gadījumos, kad klienta deklarācijā (juridiskai personai – uzņēmuma bilancē) redzamas parāda saistības vai nestabils finansiālais

stāvoklis, līzinga kompānija var lūgt klientu sagatavot un iesniegt papildu dokumentus darījuma nodrošināšana i, kas var izpausties kā galvojums vai ķīla. Par galvotāju var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir atbilstoši aktīvi (kustamais vai nekustamais īpašums, noguldījumi). 4. Ja darījuma noteikumi klientam ir pieņemami,

puses noslēdz līzinga līgumu. 5. Līguma slēgšanas dienā tiek veikta pirmā iemaksa. 6. Pēc pirmās iemaksas veikšanas banka vienas dienas laikā ar līzinga objekta pārdevēju slēdz pirkuma – pārdevuma līgumu, saskaņā ar kuru apmaksā līzinga objekta vērtību

un nodošanu līzinga ņēmējam ekspluatācijā pēc pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas. Līzings atšķirīb& #257; no naudas kredīta ir mazāk riskants. Naudas aizdevuma izsniegšanai ir nepieciešams kredīta nodrošinājums, garantijas, kuru vērtība pārsniedz saņemt&

#257;s naudas summu. Turpretī līzings nozīmē, ka tiek aizdots līzinga objekts, kas ir bankas īpašums: tātad tas vienlaikus ir arī kredīta nodrošinājums. Ja kādu apstākļu dēļ līzinga ņēmējs nevarēs atdot līzinga kompānijai aizdevumu, līzinga komp&

#257;nijas īpašumā paliek līzinga objekts. Tāpēc arī līzinga procentu likme tiek noteikta daudz zemāka kā par naudas aizdevuma procentu likmi. Tādējādi līzings ir ļoti izdevīgs, jo tas ir lētāks. Līzinga līgums. Līzinga norises shēma no kontakta nodibinā&

#353;anas līdz līguma noslēgšanai Kontaktu nodibināšana Nomas priekšlikumi Pieņemšana N N O O M M A A NOMA NOMA Līzinga līgumus var veidot gan kā pilnas, gan daļējas amortizācijas līgumus.  Pilnas amortizācijas līgumos kopējie

līzinga maksājumi, kuri līzinga ņēmējam garantētās pamatīres laikā ir jāatmaksā, sedz vismaz iegādes vai izgatavošanas izdevumus, kā arī visus blakus izdevumus.  Daļējas amortizācijas līgumi ir līgumi, kuros līzinga ņēmējs garantētās pamatīres laik&

#257; nesedz visas kopējās izmaksas, kādas ir līzinga kompānijai attiecībā uz līzinga objektu, bet sedz tikai kādu noteiktu daļu. Līzinga samaksa. Līzinga maksājumi sastāv no divām daļām:  maksa par līzinga objektu;  līzinga procentu maksa. Līzinga procenti tiek aprēķināti pēc annuit&

#257;tes formulas, t.i ņemot vērā iemaksātos maksājumus. Maksājumi parasti tiek izdarīti vienādās daļās visa perioda laikā. Tomēr šo kārtību pēc klienta lūguma var mainīt. Ļoti svarīgi līzinga ņēmējam ir saskaņot līzinga maksājumu termiņus l&

#299;dz līzinga līguma noslēgšanai, jo par maksājumu termiņu neievērošanu parasti ir jāmaksā soda nauda. Pēc pēdējās iemaksas īpašuma tiesības uz līzinga objektu pāriet līzinga ņēmējam, kas tiek noformēts ar speciālu aktu.

Līzinga priekšrocības un trūkumi. Pie līzinga priekšrocībām pieder:  finansējums tikai ar svešiem līdzekļiem; pašu kapitāls netiek ilgstoši saistīts;  likviditātes uzlabošana;  nav prasību pēc kredīta garantijām;  nav līdzekļu

kustības bilancē, bet gan līzinga atvilkuma procenti kā uzņēmuma izdevumi; līdz ar to arī ienākuma nodokļu samazinājums. Pie līzinga trūkumiem var pieskaitīt ilgstošas līgumsaistības, papildizdevumu rašanos un zināmu risku. Šādos gadījumos:  pārdevējs (piegādāt&

#257;js) paaugstinājis objekta vērtību;  pārdevējs nav līzinga objekta īpašnieks un viņam nav tiesību to pārdot;  pārdevējs atsakās pildīt savas saistības kvalitātes pretenziju gadījumā;  līzinga objekts ir cietis avārija, apdrošināšana s summa nenosedz zaud&

#275;jumus, un līzinga ņēmējam nav naudas remonta veikšanai;  krasi pasliktinās situācija izejvielu tirgū un gatavās produkcijas realizēšanā;  notiek līzinga objekta arests;  notiek zādzība vai bojāšana. Līzinga maksājumu grafiks(DM).

Maksā-juma Nr. Termiņš Neizmaksātā īpašuma vērtība Maksā-jums Atlīdzība PVN Procenti Līguma maksā-jums 0 01.07.98 19660,00 2949,00 294,9 583,90 0 3827,80 1 01.08.98 16711,00 836,05 - 150,49 203,32 1189,86 2 01.09.98 15874,95 846,22 - 152,32 199,15 1197,69 3 01.10.98 15028,72 856,52 -

154,17 182,85 1193,54 4 01.11.98 14172,20 866,94 - 156,05 172,43 1195,42 5 01.12.98 13305,26 877,49 - 157,95 161,88 1197,32 6 01.01.99 12427,78 888,16 - 159,87 151,20 1199,23 7 01.02.99 11539,61 898,97 - 161,81 140,40 1201,18 8 01.03.99 10640,64 909,97 -

163,79 140,40 1214,16 9 01.04.99 9730,73 920,98 - 165,78 118,39 1205,15 10 01.05.99 8809,75 932,18 - 167,79 107,19 1207,16 11 01.06.99 7877,57 946,53 - 170,38 95,84 1212,75 12 01.07.99 6934,05 955,00 - 171,90 84,36 1211,26 13 01.08.99 5979,04 966,62 - 173,99 72,74 1213,35 14 01.09.99 5012,42 978,38 - 176,11 60,98 1215,47 15 01.10.99 4034,03 990,29 - 178,25 49,08 1217,62 16 01.11.99 3043,74 1002,34 -

180,42 37,03 1219,79 17 01.12.99 2041,41 1014,53 - 182,62 37,03 1234,18 18 01.01.2000 1026,88 1026,88 - 184,84 12,49 1224,21 KOPĀ 0 19660 294,9 3591,88 1997,64 25444,42 Izmantotā literatūra. Rurāne M. Uzņēmuma finansu vadība

Turības bibliotēka, 1997. Klauss A. Uzņēmējdarb&a mp;#299;ba. Lekciju materiāli Ventspils Augstskola 1998. http://www.lizings.lv/latvframe.htm Laikraksts “Vakara ziņas” R 1998.g.20.jūlijs Laikraksts “Bizness un Baltija” R 1998.g.18.aug (latv.val.

Nr.32)