Проект как средство развития личности в начальной школе

Автор:Абдиразакова Тамара.
Структураработы: введение, теория, практическая часть, рекомендации, обобщение, списоклитературы, приложение (2 таблицы, 4 диаграммы, два реферата, детские рисунки,учебная видеокассета).
Ключевыеслова: личность, развитие, проект, проектная неделя, исследование, эксперимент,презентация, проблема, гипотеза.
Цельисследования: изучить принцип проектного метода, его влияния на развитиепознавательного интереса учащихся начальной школы.
Предметисследования: развитие познавательного интереса учащихся начальной школы.
Объектисследования: активность на проектной неделе, как показатель познавательногоинтереса.
Гипотеза:развитие познавательного интереса учащихся происходит успешнее, если учитель всвоей работе использует разные интерактивные методы; темы проектов отвечаютинтересам и  возрастным особенностям учащихся.
Задачи исследования:
Познакомитьсяс историческим развитием проектного метода: выявить его социальные иисторические аспекты, используя педагогическую  и психологическую литературу;его роль в развитии личности.
Изучитьвлияние  интерактивных методов  на развитие личности.
Исследоватьроль проектного метода на развитие познавательного интереса учащихся начальнойшколы, обобщить свой опыт и опыт коллег в этом вопросе.
Разработатьи опробовать темы проектных недель в начальной школе.
Обобщить ипроанализировать полученные результаты.
Методыисследования: знакомство с педагогической и психологической литературой, еёанализ, эмпирические методы: анкетирование, статистический метод обработкиматериала.
Базаисследования: четырёхлетний опыт работы проведения проектной недели (с 1998 по2001 год) с 27 младшими школьниками Екабпилсской средней школы № 2.
Вмагистранской работе представлены проведённые в начальной школе разработанныемодели проектов: структурная модель, тема: „Я и моё здоровье»,учебно-дидактическая модель, тема: «Даугава – голубая лента Латвии», групповаяили коллективная модель, тема: «Екабпилс – мой родной город», индивидуальнаямодель, тема: «Воздух вокруг нас».
Исследованияи обработанная информация помогут учителям начальной школы проанализироватьсвою работу, опыт. Обработанный исследовательский материал позволит сравнитьвозрастные проекты, заинтересованность учащихся, точность и продуктивностьработы.
Исследованияпоказали, что проектная работа – это полноценный и эффективный метод учебнойдеятельности, который является средством для развития личности учащихсяначальной школы.
Ievads
20.gs.nogalē izglītībā notiek pārorientācija nozināšanu translācijas un reproducēšanas modeļa uzizglītības modeli, kurā tiek akcentētanepieciešamība attīstīt skolēnospašizglītības iemaņas – prasmi risināt problēmas,sadarbojoties gan ar skolotāju un skolas biedriem, gan ar citāmpersonām, apgūt „komandas darba” iemaņas.[16,3] Realizējotizglītības reformu, pats svarīgākais uzdevums ir pilnveidotmācīšanās procesu, izvirzot citu mērķi – ieinteresētbērnus, rosināt viņu domāšanu, attīstītprasmi uzdot jautājumus un meklēt dažādus atbilžuvariantus.[25,10]
Projektsir ienācis skolas ikdienā kā jauna mācību darbametode. Projektu darbs ir mūsdienīgu iestāžu unuzņēmumu darbības pamatā, un to raksturo demokrātisksvadības stils saskarsmē un visdažādākospeciālistu savstarpējā sadarbībā. Projektu metode irmācību darba paņēmiens, kuras laikā skolēnipatstāvīgi (netiešā skolotāja vadībā)izmantojot visdažādākos informācijas avotus un darbaformas, izstrādā pētījumu par kādulabprātīgi izvēlētu, sev aktuālu reālasdzīves problēmu, sev interesantu tēmu, paši plāno unorganizē šo darbu un apkopo tā rezultātus.
Projektumetodes sūtība skolā mūsdienu apstākļos ir –veidot skolēnos māku:
strādātpatstāvīgi;
strādātsadarbojoties ar citiem;
strādātradoši;
pamatotsavas atziņas ar faktiem, kas savākti projekta izstrādesgaitā;
rosinātpozitīvo interesi par apkārtējo pasauli,vēlēšanos un prasmi to uzzināt.[19,4]
Jau piektogadu Jēkabpils 2. vidusskolā tiek organizēta projektunedēļa. Mūsu sākumskolā par galveno esamizvirzījuši – veicināt katra skolēna kā unikālasesamības pašattīstību, palīdzot iepazīt LABO, SKAISTO,PATIESO un palīdzēt attīstīt katram bērnam personiskonepieciešamību vairot tos sevī un PASAULĒ.
Projektikā metode attīsta un pilnveido skolēnu prasmes,patstāvīgi uzdot jautājumus un meklēt uz tiem atbildes,nevis visu laiku tās pieprasīt no skolotāja. Projekta darbuskolā ievieš, lai mācības klasē kļūturadošas, lai skolas darbs kļūtu interesantāks,daudzveidīgāks un ciešāk saistīts ar reālodzīvi, skolēniem aktuālām problēmām.Šajā metodē nav būtiski ko izzina, bet gan kā izzina.Pats process ir projekta metodes visbūtiskākā daļa.
Darbatēmas aktualitāte mūsdienu sabiedrībā ir noteikusitēmas: „Projekts kā personības attīstībaslīdzeklis sākumskolā” izveli.
Pētījumamērķis: apzināt projektu metodes īstenošanasprincipus, to ietekmi uz izziņas interešu attīstībusākumskolā.
Pētījumapriekšmets: sākumskolas skolēnu izziņas interešuattīstība.
Pētījumaobjekts: projektu nedēļas aktivitātes kā izziņasinterešu attīstītājs.
Pētījumahipotēze: skolēnu izziņas interešu attīstībanorisinās veiksmīgāk, ja skolotājs savā darbāizmanto dažādas interaktīvās metodes, projektu tēmasizvēlas atbilstoši bērnu interesei un vecumposmam.
Pētījumauzdevumi:
Iepazītprojektu metodes vēsturisko attīstību, noskaidrot sociālosun vēsturiskos aspektus pedagoģiskajā unpsiholoģiskajā literatūrā, tās lomu personībasattīstībā.
Izzinātinteraktīvo metožu nozīmi personībasattīstībā.
Izpētītprojektu metodes lomu izziņas interešu attīstībāsākumskolā, noskaidrojot un apkopojot savu un kolēģupieredzi šajā jautājumā.
Izstrādātun aprobēt projektu tēmas sākumskolā.
Apkopot unanalizēt iegūtos datus.
Pētījumametodes: pedagoģiskās un psiholoģiskās literatūrasiepazīšana un analīze;
skolēnuprojektu materiālu apstrāde; empīriskās metodes:anketēšana, statistiskās metodes materiāla apstrādē.
Pētījumalaika un bāzes norāde: Jēkabpils 2.vidusskolas sākumskolas27 skolēni 4 gadu  pieredze (no 1998. līdz 2001. gadam).
1. Mūsdienu situācijaizglītībā
JaunākajāsLatvijas izglītības pamatnostādnēs ir dotaizglītības principu sistēma, kas reizē gan precīziraksturo Latvijas jaunās izglītības virzību, gan sniedzparaugu analoģisku apakšsistēmu izveidei atsevišķiemizglītības posmiem, nozarēm vai mācībupriekšmetiem.
Pedagoģijāsvēsturē ir zināmi daudzi gan mācību, ganizglītības principu sistēmu paraugi, piemēram, vācupedagoga Georga Keršenšteinera aksioloģiskāizglītības principu sistēma, vācu filozofs RūdolfsŠteiners ir izstrādājis (principu) sistēmuValfdorfpedagoģijai. Noteikti principi ir bijuši pamatā HugoGaudiga darba skolas mācību procesām.
Skolasizglītībai var būt šādi organizācijas principi:
dinamiskaskulturālas princips. Panākams, savienojot sabiedrībaskulturālās prasības ar pedogogu jaunradi un novitātēm;variējot mācību darba formas un metodes;
humānismaprincips. Veidot sabiedriski nozīmīgo par personīginozīmīgo, apgūstot kultūras vērtības kāsavas personīgi motivētās mācību situācijās;
darbibpieejasprincips. Panākt mācāmā aktīvu dalībumācību procesā pretēji verbālajām metodēm unformām, kad nodod gatavu informāciju monoloģiskas unbezpersoniskas informācijas veidā, tā veicinot skolēnupasivitāti vai uzspiežot svešu viedokli;
darborientācijasprincips. Apgūt praktiskā darba un izziņas darbavispārējos paņēmienus, darba kultūru, iesaistotskolēnus dežūrās, pašapkalpošanās unsabiedriskā darba norisēs skolā un ārpus tās;
radošādarbība uzskatāma par personību attīstošumehānismu, kas nodrošina dialogu un līdz ar to arī iesaistapersonību mūsdienu kultūras pasaulē un formēdzīvesveidu;
personībaspašnoteikšanās princips. Cilvēks ir personīgasdzīves un laimes subjekts. Jebkurai iesaistīšanaimācību un audzināšanas procesā jābūtbrīvprātīgai un balstītai uz interesi, romantiku,pilsonisko pienākumu...
1.1. Izglītībasmērķis
Izglītībaijābūt augsta mērķa apstarotai. Gala rezultātamjābūt – Cilvēkam, Personībai!
Izglītībasmērķis mūsdienas ir: nodrošināt katram Latvijasiedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo unfizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu unattīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts unsabiedrības locekli.Personības zināšanu, prasmju unattieksmju kopums.[33,4]
Mūsdienujaunietim ir jāprot paša savā darbībā undomāšana rīkoties atbilstoši reālajām dzīvesprasībam.Mūsdienās aktuāls uzdevums ir attīstītsava garīgās spējas, paplašināt redzesloku, izkoptsevī pozitīvās morālās īpašības.Atbildīgs par savu rīcību vispirms ir indivīds pats.
Skolēnaloma izglītības procesā ir:
Skolēnsir meklētājs un atradējs.
Skolēnspats no 1. klases ir atbildīgs par mācību sasniegumiem, savuizvēli un savu veikumu.
Skolēnsir aktīvs (nav vairs pasīvs klausītājs).
Cenšosizprast, nevis mehāniski iekalt.
Patsjūt atbildību par savu attīstību.
Patstiecas arvien pēc jaunām zināšanām.
Ir prasmereproducēt, nevis tikai uzkrāt zināšanas.
Skolēnsprot un vēlas izturēt konkurenci.
Skolāir jauna atmosfēra, kas rada iespējas apgūt neparastākussaskarsmes veidus un iepazīt to stilus.
Skolēnsapzinās, ka jāmācās visu mūžu, nevis šodienmācās priekš visa mūža.
Skolēnsapzinās pats sevi, redz sevi sabiedrībā, darbā,kultūrvidē un izprot augstākās garīgāsvērtības.
Skolēnamir sava apzināta vērtību sistēma. [24,17]
2. Personība, tāsveidošanās
Vārdam„persona” ir vairākas nozīmes. Pirmkārt, kāds cilvēksšķiet citiem, nevis – kāds viņš patiesībāir. Otrkārt, loma kādu cilvēks spēlē dzīvē,piemēram, pedagogs. Treškārt, personībasīpašību kopums. Personība ir sociāls jēdziens,kurš aptver „visdabiskāko” vēsturisko cilvēkā. Tānav iedzimta, bet ir kultūrālās attīstībasrezultāts. Personība kā jēdziens ietver uzvedībasvienotību un spēju to pārvaldīt. Visas psihiskāsfunkcijas attīstās ciešā mijiedarbībā, virzot un atbalstotviena otru. Cilvēks, tā personība ir daudzu zinātņuuzmanības centrā, piemēram, pedagoģijas, filozofijas,antropoloģijas u.c., un katrā no tām šis jēdziens tieklietots vairāk vai mazāk atšķirīgānozīmē. Pedagoģijā personība bieži vien tieksaprasta kā sava veida ES ideāls.[34,107]
2.1. Personībasvēsturiskais teoriju apskats
Katrapersonības teorija ietver sevī priekšstatus par personībasstruktūru, motivāciju un attīstību. Mūsdienupsiholoģijā pastāv četras galvenās pieejaspersonības pētījumos:
Personībasīpašību teorijas aplūko personību kā noteiktu,stabilu psihisko īpašību kopumu.Šī pieejamūsdienās ir plaši izplatīta, galvenokārt pateicotiesuz tās pamata izveidotajiem personības pētīšanastestiem (Aizenka tests, Ketela tests, MMPI u.c.).
Biheiviorālikognitīva pieeja, pretstatā iepriekšējai, izvirzapieņēmumu, ka ne tik daudz cilvēka psihiskāsīpašības, kā situācija, kurā viņšatrodas, nosaka viņa uzvedību. Personības jēdzienamšajās teorijās ir pakārtota nozīme, galvenais iruzvedība. Tomēr vislielāko ieguldījumu biheiviorālikognitīvā pieeja ir devusi dažādu mācību teorijuizstrādē, no kurām pazīstamākās ir B.Skinera(1904-1990) un A. Banduras (1925) teorijas. B.Skiners galvenokārtuzsvēra pozitīvā pastiprinājuma un soda nozīmimācību procesā, A.Bandura – atdarināšanu.
Psihodinamiskopieeju pārstāv psihoanalīze tās daudzveidīgajosvariantos.Psihodinamiskā pieeja visizvērstākā un vienlaikusdziļākā veidā ir mēģināts aprakstītpersonības struktūru, motivāciju un attīstību.(Z.Freids,A.Adlers)
Humāniskāpieeja balstās uz priekšstatu, ka katrā cilvēkā irsavs unikāls radošais potenciāls un cilvēka dzīvesjēga ir šī potenciāla realizēšana,pašīstenošanās. (A.Maslou un K. Rodžers).[34,110]
Ž.Piažēir īpaša personība psiholoģijas zinātnē.Viņš ir pirmais pētnieks, kas konstatēja bērnaintelektuālās attīstības kvalitatīvāspārmaiņas, pētot bērnus no dzimšanas līdzjaunībai, un  izveidoja intelektuālās attīstībasteorju. Ž.Piažē kognitīvo attīstību iedalačetrās stadijās.(1.pielikums 1.tabula „Ž.Piažē kognitīvāsattīstības stadijas”)
Arīpsihologs E.Eriksons savā personības attīstības modelīsavienojis personības iekšējās attīstībasnosacījumus ar ārējām ietekmēm. Līdzsvaru starptiem var sasniegt nobriedusi personība, ja attīstības process nodzimšanas līdz pieaugušā periodam ir noritējissekmīgi – atrisinot pretrunas un krīzes.
Personībaveidojas pašattīstīšanās procesā, tačuarī iedzimtības un vides ietekmē. Iedzimtība ir genotips,instinkti, nervu darbības tips dotības u.c. ir pazīstami divivides jēdzieni: makro vide un mikro vide.
2.tabulāiekļautā bērna vecumposmu periodizācija, ko lietoKrievijā, arī Latvijā un virkne citu valstu, pamatābalstīta uz Ļ.Vigotska un D.Elkoņinaatziņām.(2.pielikums 2.tabula „Bērna personībasattīstības stadiju raksturojums”)
NoE.Eriksona un Ļ.Vigotska darbiem varam secināt, ka notiekošaisagrīnas attīstības stadijas kļūst par pamatu un varveicināt personības attīstību augstākāsstadijās. Ja problēmas, konflikti, ar kurām saistāskrīzes vecums, netiek atrisināti, personība „nesīs tossevī” jeb arī tie parādīsies nākotnē. Jakrīze tiek pārvarēta, personība iziet no tās arstiprāku iekšējā veseluma izjūtu un iespējāmattīstīties tālāk.
Tātadvar secinat, ka, no vienas puses, personības attīstībuietekmē iedzimtība. Sociālās ietekmes iespaido tikaiiespējas tai programmai, kas jau ir cilvēkā piedzimstot. Nootras puses, personības attīstību nosaka arī kultūras(ārējās vides) ietekme, cilvēka personība irindividualizēta kultūras sistēma, kurā cilvēksiekļaujas. Piemēram, ASV sociālā psihologa D.Mīdapētījumos atklāts, ka dažām tautām ar citāmtradīcijām un kultūru nepastāv t.s. pusaudžukrīze.
No videscilvēks izdala tos apstākļus, kas atbilst tieši viņam,viņa dabai un dzīves ceļā izveidotajāmprasībām. Kā vairāk vai mazāk apzināti šieapstākļi arī veido konkrētas personībasattīstības sociālo situāciju.
Tādaspersonīgas vides izveidošana, kura ir labvēlīgaattīstībai, prasa daudzu gadu saspringtas darbības daudzāsun dažādās sociālajās situācijās.
2.2. Interešu nozīmipersonībās attīstībā
Intereseir personības izvēlīga attieksme pret objektu. Ko nosakašā objekta nozīmīgums un emocionālāpievilcība. Intereses rodas uz vajadzību bāzes, taču nav artām identificējamas. Vajadzība paužnepieciešamību, intereses – personiskās simpātijas pretkādu darbību padziļināta un nostiprinājusies interesevar kļūt par vajadzību.
Nevienmēr intereses veidošanās sākas ar vajadzību,aicinājuma vai sabiedriskā pienākuma apzināšanos.Interese var rasties stihiski un neapzināti kā objektaemocionālās pievilcības sekas un tikai pēc tam rodasapziņa par tās nozīmīgumu, ko var izraisīt daudzicēloņi: vajadzības, sabiedriskas prasības, spējas.Kāpēc objekts piesaista uzmanību, rada prieku, baudījumu?Tāpēc, ka kaut kādā ziņā ar savām īpašībāmatbilst personībās psihiskajai noskaņai vaivajadzībām. Tāpēc viens un tas pats objekts visoscilvēkos neizraisa vienus un tos pašus pārdzīvojumus.Tiesa, vieni objekti atbilst ļaužu vispārcilvēciskajaidabai, otri – vecumposma īpatnībām, trešie – sociālogrupu īpatnībām, ceturtie – personības,individualitātei, specifiskajām tieksmēm, uzskatiem un gaumei.Tā, piemēram, visiem bērniem baudījumu rada spilgts,krāsains objekts, skaņu ritms, melodija.
Cilvēkuinteresēm ir sabiedriski vēsturiska izcelsme.Atšķirība attieksmēs pret objektu ir atkarīga nopersoniskās pieredzes bagātības, izglītotības unaudzinātības, garīgās savdabības, kas atspoguļopersonības dzīves un darbības vēsturi.[7,57.-58.]
Interesēmir būtiska nozīme cilvēka dzīvē un darbībā.Dzīves pilnvērtību un laimi cilvēks izjūt tad, kadviņam ir intereses. Intereses rosina darbībai, aktivizēpersonību. I.Pavlovs intereses vērtēja kā kaut kotādu, kas tonizē, rada smadzeņu garozas, darbīgustāvokli. Darbs, kas atbilst interesēm, rit viegli un produktīvi(„Павловские среды” М. 1949, т. 3, с.48.).
Cilvēkuintereses ir ļoti daudzveidīgas, tikpat daudzveidīgas kācilvēku darbība. Intereses iedala pēc to satura jebvirzības. Šādi klasificējot, izšķirmateriālās, sabiedriskās un garīgās intereses. Materiālāsintereses bieži iegūst kroplu formu – mantrausība, tieksmepēc greznības, mantas krāšana pašas mantasdēļ.
Speciālāssabiedriskās intereses ietver sevī interesi par sabiedrisko darbu,par organizatorisko darbību, ir ne mazums tādu cilvēku (tai skaitāarī skolēnu), kas mīl sabiedrisko darbu un atdod tam visusspēkus.
Izšķirtrešo un pastarpināto interesi. Tieša interese ir interese parpašu darbības procesu: izziņas, zināšanu apguves,darba, jaunrades procesu.
Pēcdarbības līmeņa izšķir pasīvās un aktīvāsintereses.
Pasīvāsintereses ir vērojošas intereses, kad cilvēks apmierinās arinteresējoša objekta uztveri.
Aktīvasintereses ir darbīgas intereses, kad cilvēks neaprobežojas arvērošanu, bet aktīvi rīkojas, lai apgūtu interesesobjektu. Aktīvā interese ir viens no personības aktivitātesrosinātājiem, zināšanu un iemaņu, spēju unrakstura stimulatoriem.
Interesesdala pēc apjoma. Šāds dalījums nenosaka interešuveidus, bet drīzāk raksturo personības interešustruktūru. Mēdz būt cilvēki ar plašām, betvispusīgām interesēm. Pozitīvākais ir tādscilvēka tips, kam uz plašu, daudzpusīgu interešu fona ircentrālā pamatinterese, kas nosaka dzīves jēgu undarbības pamatvirzienu. Sabiedrības veselumā pasaules uzskatsjāšķir no šai šķirai piederīgāsatsevišķās personības pasaules uzskata. Personībaspasaules uzskats veido kodolu tās virzībai, tās attieksmei pretdažādām sabiedriskās dzīves norisēm.Personības pasaules uzskats atspoguļo ne tikai personiskoesamību, bet arī veselas šķiras esamību.[7,59]
Personībasattīstībā nozīmīga ir sociālā unindividuālā mijiedarbība. Tā veidojas 2 faktoru(iekšējo un ārējo) ietekmē. Vides faktori – mikrovideun makrovide. Intereses veicināšana notiek, kad darbojos skolēnasubjektīvā pozīcija. Tajā paša laikā interesei irdarbību stimulējoša ietekme, attīstoties kāmotīvam, tā veicina darbības izmaiņas raksturā –darbība kļūst radoša.
Strādājotpie šīs problēmas, iezīmējās izzinošāsintereses veicināšanas pamattendences mācību procesā:
nosituatīvās intereses līdz interesei, kas saistīta arpaša skolēna iekšējo stāvokli;
nonenoteiktas intereses ( „pats zinu, kas patīk”, „daudz kas patīk”)līdz diferencētai interesei ( par noteiktiem priekšmetiem);
nonenoturīgas intereses, kas atkarīga no situācijas maiņas,nejaušas ietekmes, līdz noturīgākai,pastāvīgākai interesei;
novirspusējas intereses līdz interesei ar dziļu teorētiskupamatojumu, profesionālu mērķtiecību.[2,8]
Kopsavilkums
Personībasattīstību virza pretruna starp jaunajām vajadzībām unvecajām kvalitātēm psihe, kā arī sasprindzinājumapalielināšanas vai samazināšanās vajadzība.
Cilvēkaattīstība ietver bioloģisko, sociālo un personībasattīstību.
Psiholoģijāvalda dažādi uzskati par vecumposmu periodizāciju.
Ļ.Vigotskis,D.Eļkonins,E.Eriksons kā psihes attīstības iekšējolikumsakarību izteicējus min krīzes un jaunveidojumus. Pirmie5-7 gadi bērna attīstībā ir noteicošie personībasun psihes procesu attīstībā. Ē.Eriksons personībasattīstību skaidro kā adaptācijas sociālajāvidē.
Lielanozīme personības attīstībā ir sociālajamfaktoram.
Interešunozīmi personības attīstībā un zināšanuveidošanā sevišķi svarīgi ievērotpedagoģijas praksē.
Mācīšanāsbez jebkādas intereses, tikai ar piespiešanu nokauj skolēnājebkuru vēlēšanos apgūt zināšanas.
Visumācīšanos nedrīkst balstīt tikai uz interesi,nepieciešams arī vienmuļš darbs, krietna gribaspiepūle.
Personībaspasaules uzskats veidojas noteiktas ideoloģijas ietekmē.
2.3. Sākumskolas bērnuattīstības raksturojums
Galvenaisavots, kas sniedz bērnam informāciju par sevi pašu ir pieaugušie.Ģimene dod pirmo pieredzi, iespaidus un zināšanas par sevi,citiem un cilvēku savstarpējām attiecībām. Pirmāsemocionālās attiecības starp bērnu un māti lielāmērā nosaka, kāds būs bērns, — vai viņšbūs patstāvīgs, pārliecināts par sevi vai arīkļūs noslēgts, viegli iespaidojams, nepārliecināts parsevi. Māte ieliek pamatu bērna attiecībām ar cilvēkiem– ticību sev un pasaulei, dod drošības izjūtu, kobērns izmanto, izzinot pasauli. Mīlošs tēvs attīstabērnā vajadzību pēc sabiedrības, vēlmi darbotiestās labā.[34,191]
Sākumskolasbērnu psihiskās attīstības robežas nosaka bērnaindividuālās attīstības līmenis unīpatnības. Iestājoties skolā, bērni un skolotājivar satapties ar vairākām problēmām: bērniem iratšķirīgas sagatavotības pakāpes skolai,nesagatavotība jaunajai psiholoģiskajai lomai,atšķirīga motivācija iet skolā, dažāduprasmju un iemaņu, kā arī dotību līmenis.
Vienammācīties ir viegli, citiem – grūti, vienam ir garlaicīgi,citiem – interesanti.Mācību darbības aizvieto rotaļas unspēles, saskarsmē par galveno autoritāti kļūstskolotāji, šī perioda beigās – vienaudži.Sākumskolā bērnam izveidojas pašvērtējums.
Skolasuzdevumi ir šādi:
Ātrākadaptēt bērnus skolai;
Iemācītbērnus mācīties;
Vingrinātgribasspēka noturīgumu, paškontroles spējas;
Veidotpozitīvu attieksmi pret sevi un citiem;
Rosinātjaunrades spēju attīstību.
2.3.1.Fiziskais raksturojums
Sākumskolasskolēniem izteikti paaugstināta kustību aktivitāte, kasvēl raksturīga pirmskolas periodam. Tāpēc bērniem irlielas grūtības ilgu laiku nosēdēt mierīgi solā,ir grūti pakļaut savu uzvedību gribas kontrolei. Pirmajāklasē piespiedu sēdēšana ilgu laiku var novest pieneirozes, kas var izpausties kompensācijas reakcijās – nagu,zīmuļa graušanā, matu virpināšanā.
Lieliemuskuļi šajā periodā ir labāk attīstītinekā sīkā muskulatūra, tāpēc bērni varātri nogurt, ja ilgi jāraksta. Acu fizioloģiskāattīstība jeb redzes sajūtas fizioloģiskāssistēmas attīstība pilnībā beidzas apmēram 8 gaduvecumā.
Šajāvecumā bērni biežāk slimo. Lielo aktivitāšu unnemierīguma dēļ sākumskolas bērniem ir daudz traumu.Līdz 10 gadu vecumam zēni un meitenes aug apmēramvienādā ātrumā.
Mācībuprogrammām jābūt sastādītām tā, lainoturētu bērnu interesi, dabiskās izziņasvajadzībās, ar kurām bērns iestājies skolā.Taču kopumā šī vecuma bērniem ir visaugstākāmācīšanās motivācija salīdzinājumā arvēlākiem skolas gadiem.
2.3.2.Izziņasattīstība
Sākumskolasbērniem no izziņas procesiem dominē iztēle.Vairākbērniem ir raksturīga reproduktīvā iztēle, kadlielākā daļa bērnu vadās pēc iemācītiemetaloniem, pēc pieredzes. Iztēlē izpaužas arīradošs raksturs, kad bērns arvien jaunās kombinācijāsspēj ievērot vecos priekšstatus un tēlus.
Uzmanība.1. klasē tā vairāk ir netīša – jāiedarbojas arīpašiem līdzekļiem, lai piesaistītu un uzturētubērna uzmanību. Tikai ap 10 gadiem parādās uzmanībasnoturīgums, pārslēgšanās un atkalkoncentrēšanās koeficients.
Atmiņa.No izziņas procesiem visnozīmīgākāsākumskolā ir atmiņa. No 6 līdz14 gadiem galvenokārtattīstās mehāniska atmiņa – vislabāk iegaumē, javairākas reizes atkārto iegaumējamo informāciju.Citādi arī vēlākajās klasēs bērniturpinās mehāniski iekalt un pēc tam domāt. Mazlietšajā vecumā atpaliek loģiskā iegaumēšana. Arīpašiem vingrinājumiem var veicināt loģiskāsatmiņas ātrāku izmantošanu.
Domāšana.Notiek strauja prāta un intelekta attīstība. Domāšanaattīstās no uzskatāmi konkrētās uz abstraktiloģisko. Attīstās spēja sakārtot objektus pēcpazīmēm – ne vairs pēc vienas, bet pēcdažādām pazīmēm. Ž.Piažē to nosaucispar decentralizāciju – spēju uztvert kādu lietu nodažādām pusēm. Tas veicina abstraktāsdomāšanas attīstību. Sākumskolā bērniem, laiizprast lietu būtību, ir vajadzīga uzskate, un vēlreizuzskate( aptaustīt, redzēt, sadzirdēt), bet vēlāk,pateicoties abstraktās domāšanas attīstībai,skolēns jau spēs abstrakti izprast lietu norises prātā.Būtiskāka skolā ir radošās domāšanasattīstīšana.
Runa.Intelekta pazīme ir arī runa. Šī vecuma bērniemvairāk patīk runāt nekā rakstīt. Runa arvienvairāk kļūst par pašregulācijas līdzekli.1.klasē bērni spēj veikt darbību tikai pēc parauga,3.-4. klasē – arī pēc mutiska apraksta. Ž.Piažēnosaucis sākumskolas perioda bērnus par „moralajiem reālistiem”.Tas nozīmē, ka bērni kā paraugus pārņemmorāles normas, kuras iemācījuši pieaugušie, untās arī bez pretrunām cenšas pildīt.
2.3.3.Sociālāattīstība
Sociālāattīstība saistās ar saskarsmi. Šajā periodāsaskarsmes „nozīmīgais cits” ir skolotājs, kurškļūst par galveno autoritāti, sākumskolas periodabeigās pieaug vienaudžu nozīme. Šajā periodājauns ir tas, ka bērni sāk apgūt jauna tipa saskarsmi –lietišķo saskarsmi.
Sākumskolābērni sāk veidot psihiskās sistēmas „draugs – nedraugs”,sāk dominēt vajadzība iegūt sev draugu, izveidotgrupiņu vai iekļauties pašam kādā grupiņā unatrast tajā savu vietu.Sākumā bērni lielākouzmanību pievērš ārējām, pazīmēm.Pēc 8 gadu vecuma vienaudžu raksturojumos sāk dominētabstrakti jēdzieni, tādi kā labs, slikts, kārtīgs,nekārtīgs. Par draugiem 7 gadus vecie bērni saucos tos, arkuriem viņi ir visbiežāk kopā. Mājās bērnivar būt vienā lomā, bet klasē – citā.Sākumskolā vecākiem un skolotājiem iesakanesalīdzināt bērnus savā starpā publiski. Labākveicināt bērna sacensību pašam ar sevi. L. Kolbergs, kurspar attīstības kritēriju izvirzīja morāli, uzskata, kavispirms bērni uzvedību saskaņo ar tās sekām ( zina,kas par to būs ) tālāk – normām pakļaujastāpēc, ka var saņemt apbalvojumu, vēl tālāk –iemācās novērtēt cilvēku rīcību,analizējot rīcības cēloņus, motīvus, saturu unsekas.
Kopsavilkums
Fiziskāaktivitāte: kustību spontanitāte nonāk pretrunā arjauno sociālo lomu un normām – sēdēt rātni unklausīties; tas var radīt neirozes, ja iepriekšējosperiodos nav veidota paškontrole un pašregulācija. Labākattīstīti lielie muskuļi nekā sīkie, ir jāvingrinasīkā pirkstu muskulatūra.
Kognitīvāattīstība: psihisko procesu tīšuma ( ar gribas kontrolisaistīto) pieaugums un nostiprināšanās –tīšā uzmanība, tīšā iegaumēšana,bet liela nozīme ir emocionālajai ekspresijai, interesespiesaistīšanai, vēl dominē liela uzmanībaspārslēgšanās; mehāniskas iegaumēšanasdominēšana; dominē konkrēti uzskatāmā untēlainā domāšana, bet veidojas abstrakti loģiskāsdomāšanas iemaņas; runā bērns apgūst abstraktosjēdzienus.
Sociālāattīstība: skolotājs kā etalons; līdzaudžunozīmes pieaugums saskarsmē, grupējumuveidošanās.Skolotājiem iesaka nekādāgadījumā nekritizēt bērnus, neizmantot zobgalīgasintonācijas, izsmieklu, pat izvairīties no jebkāda publiskavērtējuma. Ģimene no vienas paaudzes uz otru tiekpārmantota vērtību sistēma un attiecību kultūra.Savā pirmajā cilvēku vidē – ģimenē – bērnsikdienas kontaktos ar tuviniekiem apgūst likumus, kamjānodrošina viņa pastāvēšana tajā.
2.4. Pedagoģiskais processkā līdzeklis personības attīstībai
Pedagoģiskaisprocess sevī ietver divas galvenās pedagoģiskāsdarbības – mācības un audzināšanu. Jamācības tiek organizētas, pamatojoties uz objektīvāmlikumsakarībām, proti, vienots mācību saturs, vispārpieņemtasmācību metodes un formas, nosacīti vienāds skolēnuvecums un attīstības līmenis, zināšanu diagnostikas unizvērtējuma kritēriju viendabīgums, tadaudzināšanas darbs, esot pēc savas būtības daudzindividuālāks un vērsts uz konkrētas personībasattīstību kopumā, prasa specifikas audzinātājazināšanas un prasmes, respektējot katra audzināmāīpašo sociālkulturālo attīstību un pieredzi,personības virzības tendences un nosacījumus.
Audzēkņupedagoģiskā izpēte nav atraujama no vispārējāsklases audzinātāja darba sistēmas, tā ir loģiskašīs sistēmas sastāvdaļa.
Klasesaudzinātāja darba sistēmas pamatmodelis ir:
Audzināšanaslīdzekļu kopums.
Skolēnapersonība.
Atgriezeniskāinformācija par audzēkni.
Līdzar to skolēnu personības attīstības izpētei tiekizvirzītas īpašas prasības, proti:
1)Izpētei jābūt virzītai uz katra skolēna psihiskāsattīstības procesu īpatnību atklāšanu;
2) Katraskolēna personības attīstības diagnostikas rezultātuvērtējums jāveic nevis salīdzinot ar kaut kādāmnormām vai vidējiem radītājiem, bet gansalīdzinājumā ar iepriekšējo diagnostiskopārbaužu rezultātiem par šo pašu skolēnu;
3)Skolēnu izpētei jānotiek visā skolāpavadītajā laikā, jo skolēna psihē unuzvedībā notiek daudz pārmaiņu, par katru no tāmpedagogam un vecākiem jābūt operatīvi informētiem;
4)Diagnostikai jāatklāj ne tikai esošais attīstībaslīmenis, bet jāņem vērā arī iespējamāsskolēna attīstības perspektīvas;
5)Izpēte nav pašmērķis, tai jābūt virzītai uzsvarīgu pedagoģisku uzdevumu risināšanu;
6)Individuālo īpatnību izpētē jāņemvērā skolēnu vecumposmu īpatnības,tādēļ katrai izpētes metodikai jābūtpiemērotai audzēkņu sapratnes līmenim, viņuiepriekšējai pieredzei;
7)Audzēkņu pedagoģiskajai izpētei jābūt kompleksai,lai varētu iepazīt personību vispusīgi un lai novērstutendenciozitāti;
8)Izpētei jānotiek pēc iespējas dabiskosapstākļos;[9,6-7]
Pedagogivisos laikos ir pievērsuši uzmanību jautājumam parindividuālo pieeju bērniem. Interesantus atklājumus unsecinājumus šajā jautājumā mēs atrodamizcilā čehu pedagoga J. Komenska darbos. Viņapedagoģiskajā teorijā skaidri izteiktas šādassvarīgas atziņas: „...visa bērnu mācīšanas unaudzināšanas procesā jāņem vērā viņuvecuma un individuālās īpatnības...”Daudzoriģinālu domu par bērna izpēti un viņaiekšējās pasaules iepazīšanu, kā arī paraudzināšanas metodēm var atrast Ž.Ž.Russopedagoģiskajos traktātos, H. Pestalocija praktiskajādarbībā un R.Ouena veiktajos bērnu sabiedriskāsaudzināšanas eksperimentos.Pedagoģiskie pētījumiparādīja, ka reproduktīvas un radošās darbībasdialektika tiek mērķtiecīgi virzīta uz tuvākobērna attīstības zonu.
Skolēnamācību izzinošas darbības motivācijāīpašu vietu ieņem interese. Izzinošā interese mudinapersonību meklējumiem, dod izzinošai darbībai radošuraksturu. Cilvēks, kam piemīt izzinošā interese,radoši atrisina problēmas, viņš jūtas brīvs.Radošā mācību – izzinošā darbībaizceļas ar attiecību bagātību. Kā skolotāja,zinu: galvenais izglītības mērķis ir nevisinformēšana, bet gan personiskais kontakts ar katru noskolēniem, iemācot būt atklātiem, dvēseliskiem,spējīgiem uz dialogu.
Bērnipārsteidz mūs ar savas uzvedības, interešu, spēju unvēlmju dažādību. Nav divu identisku bērnu. Tomērmācīšanas stratēģija ir vienāda. Galvenieapstākļi, kurus skolotājs var kontrolēt ir:
Skolēnugrupas;
Mācīšanasstratēģija;;
Klasesstundas organizēšanas;
Mācībassākumskolas klasēs stimulē vispirmām kārtamapkārtējās pasaules tiešas izzināšanas psihiskoprocesu – sajūtu un uztveres attiecību.
Sākumskolānostiprinās uztveres, uzmanības, atmiņas, iztēles,domāšanas un runas procesi. No dabiskās spontanitātesizziņas procesi pamazām piemērojas sociālajāmievirzēm, normām, tradīcijām. No izziņas procesiemšajā posmā dominē iztēle. Bērniem irraksturīga reproduktīvā iztēle, taču iztēlesprocesā izpaužas arī radošs raksturs, kad bērns arvienjaunās kombinācijās spēj ievietot jau pazīstamuspriekšstatus un tēlus. No izziņas procesiemvisnozīmīgākā sākumskolā ir atmiņa, jo uzatmiņas procesiem balstās domāšanas attīstība.Sākumskolas bērniem ir raksturīgi: kas nav atmiņā tasnav arī domāšanā. Notiek strauja prāta un intelektaattīstība.
Bērnapersonības attīstība tiek labvēlīga ietekmēta, javiens no pedagoģiskā procesa komponentiem – mācību saturs –balstās uz zināšanām par sevi, apkārtējo vidi unsabiedrību.
Tiklīdzbērns sāk uztvert apkārtējo vidi, viņšneapzināti sāk nodarboties ar dabas zinībām. Bērnsredz dažādas dabas parādības, novēroatsevišķus dabas objektus un salīdzina tos. Bērns zinadaudz faktu, kuri viņam nav skaidri, bērnam ir daudz jautājumu,uz kuriem atbildes viņš var saņemt skolā.
Viens noveidiem, kā veicināt humānas personības attīstībusākumskolā ir mācību satura integrācija unmācību organizācijas formu dažādošana, kuraspamatā ir bērna radošās darbības un izziņas interesesveicināšana.
Skolēniemir jāmācās analizēt sevi, izprast savas vēlmes uniespējas, kā arī saskaņot tās ar grupasinteresēm. Uzsākot skolas gaitas, skolēns pārdzīvodažādas grūtības, kas saistītas ar:
nepieciešamībustingri iekļauties skolas režīmā;
pārmaiņāmattiecībās ar pieaugušajiem un vienaudžiem;
mācībudarbības raksturu, kas krasi atšķiras no bērnībasrotaļām;
bērnanonākšana jaunā sistēmā, kas viņam ir svešaun nepazīstama;
Tārezultātā daļa skolēnu ātri zaudē interesi parskolu un mācībām, un uztver tās kāapgrūtinājumu. Būtu jāveido tāds mācībusaturs, kas:
atvieglotubērna iekļaušanos nākotnes sabiedrībā;
palīdzētubērnam pieņemt sevi kā vērtību;
sekmētukatra skolēna pašiniciatīvas, pašnodarbošanāsvajadzības;
nodrošinātuhumānas personības veidošanos.[28,5,9]
Mūsdienāsir pieejami plaši un interesanti mācību resursi. Skolēniemjāmāca pašiem meklēt informāciju un idejas, nevisbūt atkarīgiem no skolotāja kā vienīgāinformācijas avota. Šādā veida skolēni virzās uzmērķi – maksimālu patstāvību.
Jaunākoklašu skolēni vislabāk mācās tad, ja viņiaktīvi, nevis tikai pasīvi mēģina apgūt ideju un informāciju.Tas nozīmē, ka klases darbam jābūt centrētam uzskolēnu aktivitāti. Skolotāja darbs jāplāno,domājot par skolēna aktivitātēm.
Jaunākoklašu skolēniem ir jāpaplašina sava tiešāreālās dzīves pieredze, lai to izmantotu parmācīšanās pamatu. Līdz ar to ļoti lielamācīšanās daļa notiek ārpus klases.
Pedagogudarbība vērsta uz to, lai skolēni ar prieku nāktu uznodarbībām un būtu gatavi ņemt pretī visu, koskolotāji cenšas iemācīt, lai skolēni lepotos arsaviem sasniegumiem. Katru dienu, ierodoties skolā, bērns sajūtsiltu, mīlestības pilnu attieksmi pret sevi. Šajāatmosfērā tiek
saudzētaun vairota viņa pašcieņa.
Pozitīvupašcieņas veidošanos var nodrošināt, veicinot visupiecu attīstības pakāpju sekmēšanu unnostiprināšanu. Jo indivīds ir augstākā pašcieņasattīstības pakāpē, jo augstāks pašcieņaslīmenis viņam piemīt.
PAŠCIEŅASVEIDOŠANAS UN ATTĪSTĪBAS PAKĀPES
/>/>
Pašcieņasmodelis veidots, izmantojot literatūru: Michele Borba, Esteem Builders –USA: Binah Taylor McMilian, 1989. – 439.
Pedagogidara visu, lai šī mīlestība un dvēseles siltumsvaldītu arī skolēnu savstarpējās attiecībās.Pedagogi ir sapratuši, ka „mācīšana” ir kas vairāknekā mācību iestāde, kā galvenā didaktiskāsaikne „pasniegšana – mācīšana” nenozīmē tikaiizzinošo saikni, kaut arī to veido un veicina.
Galveniemācību un audzināšanas darba mērķi un uzdevumi:
Nodrošinātkatra skolēna personības vispusīgas attīstības unpašrealizācijas iespējas, ņemot vērā viņaintereses, vēlmes, tieksmes un spējas.
Attīstītskolēnu individuālās radošās spējas,orientēt viņus uz patstāvīgu mācību darbu unpašizglītību, sagatavot viņus izglītībasturpināšanai Latvijas, Krievijas, Eiropas, Pasaules augstskolās,kā arī praktiskajai darba dzīvei.
Galvenaisizglītības mērķis ir nevis informēšana, bet ganpersoniskais kontakts ar katru no skolēniem, iemācot būtatklātiem, dvēseliskiem, spējīgiem uz dialogu. Galvenaistās noteikums, veicināšanas mehānisms – skolotājapersoniskā dalība skolēnu darbos, jūtās, centienos.
Radošodarbību raksturo humānais vadības stils, kura pamatā irdialogs.
Kopsavilkums
Pedagoģiskaisprocess efektīvs tad, ja pieaugušie – skolotāji un vecāki –ir ieinteresēti bērna liktenī.
Skolēnapersonība – galvenā vērtība un rūpju objekts!
Saprātīgsprasīgums pret skolēnu ietver cieņu pret viņapašcieņu. Pedagoģi ciena ne vien skolēnazināšanas, bet arī viņa nezināšanu.
Mācīšanaun audzināšana ir savstarpēji saistītas. Sadarbībadomubiedrus savstarpēji bagātina. Šajā apstāklīir atrodams pedagoģiskā procesa veselums.
Svarīgākāpedagoģiskās kultūras iezīme ir skolotājaradošums. Mijiedarbībai ar skolēnu jābūt gudrai un audzinošai.
3. Projektu metode – viena nomūsdienu mācību metodēm skolā
Vairākusgadus viens no populārākajiem vārdiem Latvijā ir…projekts. Projekti tiek izstrādāti, lai kaut ko mainītu unuzlabotu, lai atrisinātu kādu problēmu.
Atbilstošisabiedrības sociālajam pieprasījumam un tirgus ekonomikasvajadzībām skolai ir jāizglīto skolēni projektu darbuveikšanai ( arī to vadīšanai). Projektu darbs irmūsdienīgu iestāžu un uzņēmumu darbībaspamatā, un to raksturo demokrātisks vadības stils saskarsmēun visdažādāko speciālistu savstarpējāsadarbībā.
Latvijasskolās ar 1997./1998. mācību gadu ienāk jauna darba forma –projektu nedēļa. Ir sagatavota LR IZM vēstule „Par metodiskajiemieteikumiem projektu nedēļas organizēšanai 1997./1998.mācību gadā”.
Laiīstenotu šo rīkojumu izglītības iestāžupraksē, Izglītības un zinātnes ministrijasVispārējās izglītības departamentam bija uzdotssagatavot ieteikumus par projektu nedēļu skolā. Darba grupauzsāka diskusiju par projektu nedēļas organizēšanuskolā un nolēma vispirms izstrādāt īsus metodiskosieteikumus, kuros ietvertu informāciju par projektu metodi un projektudarbu skolā, tā galvenajām priekšrocībāmsalīdzinājumā ar citiem mācību darba veidiem, parprojektu nedēļas nepieciešamību skolā, par projektudarba un projektu nedēļas norises izvērtēšanu, kāarī ieteicamās literatūras sarakstu pedagogiem.
Jūrmalasskolās projektu nedēļas tiek organizētas jau no 1992. gada,tādēļ ir uzkrāta zināma pieredze vidusskolās,pamatskolās un sākumskolās.
Skolēniemir nepieciešams apgūt radošā darba pieredzi, kāarī prasmes un iemaņas projektēšanā unprojektētā īstenošanā. Lai to veicinātu, Latvijasskolās jau tiek izmantots ieteicamais projektu darbs. Ir zināms, kapēdējos divdesmit gados daudzu valstu izglītības darbiniekiprojektu darbam skolā ir veltījuši lielu uzmanību.
Projektumetode kā viena no interaktīvajām mācību metodēmļauj maksimāli palielināt skolēnu aktivitātimācību vielas apguvē, attīstīt sadarbību arcitiem skolēniem un skolotājiem. Skolotājam projektu darbāir iniciatora un konsultanta loma.[32,4,5]
Šajākontekstā projektu darbs ir vispilnīgākā unefektīvākā mācību darba forma, ar kuraspalīdzību iespējams īstenot izglītībaspamatmērķus – veicināt pilnvērtīgu personībasattīstību, sagatavot jauno cilvēku patstāvīgai darbadzīvei un integrācijai strauji mainīgāsabiedrībā. Valsti, kur lielākā daļauzņēmumu un organizāciju darbojas pēc projektu principa,projektu darba izmantošana skolā ir dzīvesnepieciešamība.[16,3]
Terminu skaidrojums:
PROJEKTS –1. Būves, ierīces jebkura izgatavojama priekšmeta plāns,apraksts, tehnoloģiskā procesa shēma. 2. Dokumenta tekstsierosinājuma veidā. 3. Plāns, iecere.
PROJEKTUNEDĒĻA – viena nedēļa mācību gada laikā,kura notiek projektu darbs skolā.
PROJEKTUDARBS SKOLĀ – viens no mācīšanās veidiem vaiīpaša veida mācību darbs, kura izstrādāšanainepieciešams noteikts laika posms konkrētai iegūšanai.
PROJEKTUMETODE – viena no interaktīvajām mācību metodēm, kasļauj maksimāli palielināt skolēnu aktivitātimācību vielas apguvē, sadarbību ar citiem skolēniem unskolotājiem.
PREZENTĀCIJA– 1.Iesniegšana, uzrādīšana. 2. Sabiedrībasoficiāla iepazīstināšana. [32,6]
Rodasjautājums: kāpēc vajadzīga projekta metode?
Atbildotuz jautājumu „kāpēc?”, jāņem vērādažādi aspekti.
Sabiedriskaisaspekts
sabiedrībastrauji mainās; notiek pāreja no autoritāras sabiedrības,kurā katram stingri noteikts, kas un kā jādara unjādomā, uz demokrātisku, plurālistisku sabiedrību,kurā valda daudzi un dažādi uzskati;
projektametode ir labs līdzeklis, kā iemācīties aizstāvētsavu pārliecību un cienīt otra cilvēka darbu, uzskatus,spējas;
projektametode palīdz attīstīt prasmi diskutēt un ieklausītiesotrā, nonākt pie kompromisa uzskatu atšķirībasgadījumos, ar citiem vārdiem sakot, veidot diskusiju kultūru;
no s k o lo t ā j a ir atkarīgs nākotnes sabiedrības raksturs. Cikveiksmīgs būs skolotāja darbs, cik atsaucīgs, atvērtsjaunām metodēm, idejām, visam aktuālajam būsskolotājs, tik atvērta un spējīga mainītiesnākotnē būs mūsu sabiedrība;
2.Pedagoģiskaisun psiholoģiskais aspekts skolēni iemācās domāt unrīkoties patstāvīgi;
projektametode veicina ikdienas, apkārtējās pasaules izpēti,tā padara mācību darbu interesantu, tuvina to reālajaidzīvei;
ar projekametodi var ieinteresēt arī tādus skolēnus, kurus neaizraujpat vislabākā mācību grāmata;
projektametodes būtība ir sasaistīt skolēna ikdienas dzīvi unpieredzi ar radošu apkārtnes izziņu;
Valodasaspekts
skolēnsvingrinās lietot dažādas saziņas prasmes un veidotloģisku, sakarīgu izklāstu;
projektametode ļauj izmantot dažādus valodas stilus;
projektametode maina akcentus valodas mācīšanā: valodakļūst par aktīvu izziņas līdzekli, nevispašmērķi;
diskusijāsskolēni iemācās pārbaudīt savu valodisko unloģisko domu un precīzāk izklāstīt faktus;
Darbaorganizācijas aspekts
skolotājadarbs kļūst interesantāks, jo kā pats skolotājs,tā arī skolēni ir iesaistīti patstāvīgāradošā mācību procesā. Projekta metodenozīmē nepārtrauktu, radošu mijiedarbību starpskolotāju, skolēnu un apkārtējo sabiedrību;
vienaprojekta izdošanās vai neizdošanās var rosināt idejaspar jauniem projektiem;
projektametode ļauj skolotājiem sadarboties, veidot kopējus projektus,izmantot starppriekšmetu sakarus, šādi veidojot integrētumācību procesu;
Projektametodes mērķi:
atraisītskolēnu pašiniciatīvu;
aktivizētskolēnos pārliecību, ka visproduktīvākā irpatstāvīga tēmas vai problēmas izpēte;
dotskolēniem iespēju izbaudīt gandarījumu par pašapadarītu / labi padarītu darbu;
radītskolēnos pārliecību, ka kopīgi padarīts darbs stiprinagan indivīdu, gan visu grupu;
mudinātskolēnus kritiski un paškritiski vērtēt savu darbu;
attīstītskolēnu spējas analizēt sava darba rezultātus;
mācītskolēnus atšķirt būtisko no nebūtiskā,svarīgo no mazsvarīgā;
dotskolēniem iespēju gūt iemaņas plānošanā unorganizēšanā;
rosinātskolēnus apgūt daudzveidīgas darba metodes;
dotskolēniem iespēju savstarpēji sacelsities efektīvāizpētes un projektu izstrādes darbā.[19,5,7,9]
3.1.Projektu darbabūtība
Kautarī projektu vadīšana tiek īstenota tūkstošiemgadu, šī nodarbošanās tikai pēdējālaikā atzīta par atsevišķu disciplīnu. Šodienastrauksmainajā pasaulē organizācijām, kas izmantoatbilstīgas projekta vadības metodes, irkonkurētspējīgs pārsvars pār tām, kuras darbojaspēc izjūtas. Kāpēc? Tāpēc, ka konkurence straujikļūst atkarīga kā no laika, tā arī noizmaksām. Tas nozīmē: ja jūs varat piegādāttirgum projektu vai pakalpojumu agrāk nekā cits, jums ir priekšrocībaskonkurences cīņā.
Speciālistskvalitātes jautājumos Dr. Dž. M. Džurans projektuformulē kā problēmu ar plānotu risinājumu. Nošī formulējuma izriet, ka projekta mērķis irproblēmas risināšana un ka atbilstošs problēmasformulējuma trūkums ir kļūda, kas bieži viensagādā nepatikšanas. Projekta vadīšana ir projektapasākumu plānošana, grafika sastādīšana unuzraudzība, lai sasniegtu projekta mērķus. Projekta veiksminosaka daudzi faktori: cik labi tas saplānots, vai problēma bijusipareizi noformulēta, vai termiņš bijis reāls?
Projektavadīšanas fāzes:
1.Noformulētproblēmu, to inicializēt ( izstrādāt risinājumaiespējas).
2.Plānotprojektu:
Kasjādara?
Kas todarīs?
Ka tastiks darīts?
Kas tasjāpadara?
Kasnepieciešams, lai to izdarītu?
3.Izpildītplānu.
4.Uzraudzītun vadīt attīstību:
Vaisasniegts mērķis?
Ja nav,kas jādara?
Vainepieciešams mainīt plānu?
Projektanoslēgums:
Kas tikapaveikts labi?
Kovajadzētu uzlabot?
Projektavadītājam jāprot tikt galā ar šīsapakšsistēmas daļām, lai nodrošinātu projektamveiksmi. Tajā ietilpst:
Vadīšana.
Sarunas.
Komandasveidošana.
Motivācija.
Saskarsme.
Lēmumupieņemšana.
Projektagaitas plāns ir tikai viena no metodēm darba vadīšanā,un to nevajadzētu uzskatīt par galveno. Būtu jauki domāt,ka plāns, tiklīdz tas izstrādāts, nekadnemainīsies.Taču tas nav reāli. Neviens nav simtprocentīgitālredzīgs, un ir gandrīz pilnīgi droši, karadīsies neparedzētas problēmas. Svarīgi ir veiktizmaiņas organizēti, sekojot standartizmaiņu kontroleskārtībai.
Kas irstratēģija? Vienkārši runājot, stratēģija irpieeja, kas tiek izmantota, darot darbu. Lai projekts būtu sekmīgs,nepieciešama laba plānošanas metodoloģija.
Projektsir problēma ar plānotu risinājumu. Ja problēma nav pareizinoformulēta, jūs varat rast pareizo risinājumu problēmai,kas nepavisam nav īsta.[10,7,9,]
Skolēniattīstīsies tikai tad, ja viņiem būs nodrošinātasaprātīga neatkarības deva. Viņiem, protams, irnepieciešama skolotāja vadība un palīdzība, betviņiem ir arī vajadzīgs savs laiks un telpa un pietekamsdaudzums lēmumu, ko viņi varētu pieņemtpatstāvīgi. Gudrs skolotājs cenšas panāktlīdzsvaru, lai katram skolēnam būtu atbilstošspatstāvības daudzums
Projektsir motivētas darbības rezultāts. Projektu darbs ir radošsgan pēc satura, gan norišu secības, gan rezultāta. To veidopaši skolēni. Katra projekta darba radošajā elementa irietverta ikviena skolēna personīgā pieredze un ieguldījums.
Projektudarbs kā īpaša veida mācību darbs ir ļotielastīgs, to var izmantot katrā klasē neatkarīgi noskolēnu attīstības līmeņa un jebkurāmācību posma – gan izglītības ieguves sākumposmā,gan vecākajās klasēs.
Projektudarbs dod gandarījuma izjūtu, it sevišķi klasēs aratšķirīgu iepriekšējās sagatavotībaslīmeni, jo, šo darbu veicot, katrs skolēns var strādātatbilstoši saviem mācību sasniegumiem, spējām unātrumam.
Projektudarbs skolēnos veido mācīšanās motivāciju unskolēnam atbilstošu vērtības izjūtu, jo projektātiek ietverta katra skolēna darbība, viņa pieredze, domas unintereses.
Projektudarbu būtību varētu īsi raksturot arī šādi:projekts ir konkrēts darbs par kādu tēmu, kura saturu un rezultātunosaka paši skolēni. Projektu darbs parāda, ko skolēni irsapratuši, kā veidojas viņu attieksmes un kā viņispēj izmantot dažādos mācību priekšmetosapgūtās zināšanas, kā un ko prot iegūtpatstāvīgi. [32,11]
3.2. Projektu darbasalīdzinājums ar tradicionālo mācību stundu
Jēdziens„izglītība” – tā ir personības spēja apzinātnacionālās un pasaules kultūras vērtības un šovērtību diapazonā pašrealizēties. Izglītībair to garīgo vērtību izpratne un asimilācija, kuraveidojusi cilvēku garīgās dzīves kopību un intereses.
„Cilvēkamno ielas” par mācīšanu viss ir skaidrs. Skolotājs stāvklasē daudzu skolēnu priekšā un stāsta. Ja tikaiskolotāji stāstītu vairāk un skolēnus piespiestuklausīties, izglītības standarti uzlabotos. Skolotāji zina,kā īstenība ir pavisam citāda:
Skolēniatšķiras cits no cita.
Izglītībaiir daudz dažādu mērķu un uzdevumu.
Sabiedrībasizvirzītās prasības bieži ir neskaidras unpretrunīgas.
Klase irdaudzdimensiju vide.
Klasēviss notiek vienlaicīgi.
Temps irstraujš.
Daudzinotikumi klasē ir neprognozējami.
Vissklasē notiekošais ir atklāts.[34,6]
Tradicionālāmācīšana: skolotājs stāsta; skolēni izlasaattiecīgās lappuses mācību grāmatā vaipierakstos; skolēni izklāsta uzzināto un izpildavingrinājumus vai raksta domrakstu.
Projektunedēļa ir īstenojama skolā arī tādēļ,lai rosinātu pedagogus apgūt un ieviest netradicionālāsmācību metodes.Projektu metode kā viena nointeraktīvajām mācību metodēm ļauj maksimālipalielināt skolēnu aktivitāti mācību vielasapguvē, attīstīt sadarbību ar citiem skolēniem unskolotājiem. Skolotājam projektu darbā ir iniciatora unkonsultanta loma. Projektu metodi skolā raksturo atklāsmes prieks,grupu darbs, kustīga vide, motīvu un prasmju vienotība,skolotāja gatavība atbalstīt iniciatīvu un aktīvumācīšanos. Atbilstoši sabiedrības sociālajampieprasījumam un tirgus ekonomikas vajadzībām skolai irjāizglīto skolēni projektu darbu veikšanai (arī tovadīšanai).[32,7]
Projektudarbā: skolotājs dod iespēju skolēniem izvēlētiesprojektā risināmo problēmu; skolēni patstāvīgiplāno, vāc informāciju un izstrādā projektu(skolotājs var viņus konsultēt).
Projektudarbs attīsta:
Patstāvību(patstāvīgs un rezultātu orientēts darbs);
izdomu unizgudrošanas spējas ( resursu radoša izmantošana,alternatīvas metodes un skaidrojumi);
iniciatīvu,prasmes strādāt ar informāciju, radošums;
problēmurisināšanas spējas (diagnosticēšana, problēmuformulēšana, risināšana, analītiskās unizvērtēšanas prasmes);
integrētāsprasmes ( ideju sintēze, pieredze un informācija, kas iegūta nodažādiem avotiem);
lēmumupieņemšanas prasmes ( izlemt, kas attiecas uz tematu, ko ietvert unizmantot);
komunikabilitāti.
Tātadrezultāts tradicionālajai mācīšanai: skolēnirisina skolotāja piedāvātu problēmu;mācīšanas metodes ir tradicionālas; parasti ir vienapareiza atbilde.
Rezultātsprojektu darbam: pats projekts ir mācīšanāsmērķis – process, kura laikā tiek veikts kopīgs darbs;vērtība – skolēni sadarbojoties kopīgi mācās.Mācīšanās sadarbojoties nozīmē:
pozitīvusavstarpējo atkarību;
nepastarpinātusavstarpēju mijiedarbību;
iespējukatram darba veicējam apzināt savus individuālos sasniegumuskā ieguldījumu grupas darbā;
personiskoatbildību par kopīgi paveikto;
sociālāsmijiedarbības iemaņu apguvi;
grupas(komandas) darba iemaņu attīstīšanu.
Tākā projektu nedēļas organizēšana skolā irapjomīgs darbs, kurā ir savstarpēji saistīta gan tēmasizvēle, gan projektu norišu ilgums un kalendāraisplānojums, tad uzsākt gatavoties projektu nedēļaivēlams jau mācību gadu sākumā. Projektu darba ilgumsvar būt dažāds – sākot ar vienu mācību stundu unbeidzot ar vairākiem mācību gadiem. Projektu nedēļaiskolā ieteicams izmantot 5 darba dienas, kurās vēlamsneorganizēt mācību stundas un papilddarbības.
Projektumetode ir lietojama jebkurā mācību priekšmetā. Tāneierobežo ar kādiem stingriem nosacījumiem par to, kādastēmas drīkst un kādas nedrīkst izstrādāt. Visitemati, kas interesē
skolēnus,ir labi, un ir vērts pie tiem strādāt. Vienīgaisierobežojošais nosacījums ir, ka šīm tēmāmjābūt reālām, tas ir, tām jāatbilstattiecīgā vecuma skolēnu zināšanu un spējulīmenim.
Taipašā laika jāatzīst, ka projekta tēmas izvēle irsvarīgs sākuma posms projekta darbā. Tēmas izvēleiskolotājs gatavojas, taču galīgais lēmums parizvēlēto tēmu paliek skolēna ziņā.[16,8]
Kopsavilkums
Tradicionālamācīšana notiek tieši skolotāja vadībā(dialogs ar klasi, skolotāja stāsts, skolēni lasa un atbild)
Projektudarbs veido: motivāciju, adekvātu vērtības izjūtu.Motivācija veidojas tādēļ, ka projektu darba pamata irkatra skolēna darbība, viņa pieredze, domas.
Projektudarbs sniedz gandarījuma izjūtu, it īpaši klasēs, kurskolēnu zināšanu līmenis ir ļoti nevienāds, jo,šo darbu darot, katrs var strādāt atbilstoši savamlīmenim, spējām un ātrumam.
Projektudarba izpildē ir vajadzīga starppriekšmetu saikneatbilstoši izvēlētajai problēmai.
Projektudarbs ir radošs darbs gan pēc satura, gan norišusecībās, gan rezultātā.
Projektātiek ietverta katra skolēna darbība, viņa pieredze, domas unintereses.
Skolēnimācās aktīvā darbībā; vāc informāciju,zīmē attēlus, kartes, diagrammas, shēmas, izvietodrukāto un uzskates materiālu, krāso, līmē,noformē, intervē, apkopo datus u.t.t.
Maināsskolotāju – skolēnu loma, veidojas citas attiecības –skolotājs ir kā padomdevējs (konsultants).
Projektaizstrāde māca pašiem plānot veicamo darbu un savu laiku.
Nemazāk svarīgi skolēniem pārliecināties, kurājomā intereses ir noturīgākas, jo tas noteiks arīturpmāko izglītības ceļu.
3.3. Projektu darbu veidi, posmi,klasifikācija un problēmas
ŠobrīdLatvijas vidusskolās vienoti ar vārdu „projekts” nosaucaktivitātes kādas ieceres realizācijai. Bet krietniatšķiras projektu veidi, jo tas saistīts ar to, kas veic šodarbu. Ir projekti, kur:
savu idejurealizē viens cilvēks;
strādācilvēku grupa
apvienojasinterešu grupā;
iesaistāsviss skolas kolektīvs;
iesaistāsvairākas skolas.
Projektuspēc satura iedala 3 veidos:
/>/>
Pētnieciskādarba galvenā pazīme – analītisks pētījums ardažāda veida mērījumiem.
Organizatoriskāprojekta darba galarezultāts ir dažāda veida pasākumunovadīšana.
Praktiskādarba galarezultāts ir konkrētam mērķim izgatavotimateriāli.
Nelielipētījuma elementi būs sastopami arī praktiskajāprojekta darbā un arī organizatoriskajā.
Projektudarbu skolā var definēt kā vienu nomācīšanās veidiem vai arī kā īpašaveida mācību darbu, kura izstrādāšanainepieciešams noteikts laika posms, lai iegūtu konkrēturezultātu.
Visiemskolas projektiem var būt šādi kopīgi posmi:
/>/>
Sagatavošanāsposmā ieteicams izmantot šādus metodiskos paņēmienus:„Tēmas asociācijas”, „Ideju sacensības”, „Problēmasapgabala meklēšana”, „Prātu vētra”, u.c. Šajā posmāvajadzētu noteikt projekta gala rezultātu, kā arī vienotiespar projekta prezentācijas veidu.
Projektaplānošanas posmā ieteicams sistematizēt jautājumus unproblēmas un kopīgas diskusijās izstrādāt projektagaitas plānojumu, t.i., kā un kur meklēt atbildes uzizvirzītajiem jautājumiem, kā plānot resursus un projektaprezentāciju, kā arī nepieciešamo nobeigumu atskaitei parprojekta darbu.[32,12]
Idejuīstenošanas posmā skolēniem vajadzētu apgūtdažādas metodes, kuras lieto projektu darbā, piemēram,intervēšana, eksperiments, novērošana, dažāda veidaierakstu, video un datora izmantošana informācijasvākšanā un datu apstrādē. Projektu darburezultāts var būt noformēts kā stāsts, albums,avīze, dokumentu mape u. tml.
Skolēniemir jāmācās informēt par saviem darba rezultātiem unaizstāvēt savu darbu, t.i., saistoši iepazīstināt arsavu projektu. Projektu nobeigumā vēlams organizēt svētkus.Iegūtais rezultāts – katra skolēna svētku ungandarījuma sajūta par kopīgi paveikto darbu.
Laiveicinātu skolēna motivāciju, ieteicams projektu darburezultātus izlikt vispārējai apskatei.
Projektudarbu rezultātu izvērtēšanu un apzināšanu variedalīt 4 virzienos:
projektadarba izvērtējums katra grupā un/vai klasē kopumā;
skolēnuprasmju un iemaņu novērtējums;
pašnovērtējumsskolotāja lomā;
projektunedēļas rezultātu izvērtējums skolā.
Pēcprojektu darba skolēni kritiski izvērtē projektu ieceri,projektu gaitas plānošanu, idejas īstenošanu,rezultātu un prezentāciju. Izvērtēšanu ieteicams veiktpēc šāda plāna:
uzklausītkatra dalībnieka vai katras grupas vadītāja vērtējumupar projektu;
fiksētveiksmes un projektu darbu veicinošos faktorus visos projekta posmos;
uzrakstītsecinājumus un ieteikumus projekta turpināšanai vai nākamoprojektu īstenošanai.[32,14]
Skolēnudarba novērtēšanā varētu būt dažādaspieejas, kas būtiski atšķiras no tradicionālāsizpratnes par skolēnu prasmju un iemaņu novērtēšanu.Ieteicams, novērtējot katra bērna pozitīvos sasniegumus,izmantot paplašinātu vārdisku vērtējumu, lairaksturotu, kā sasniegti dažādi projektu darbam izvirzītiemērķi, t.i., skolēnu radošā darbība, iztēle,zinātkāre, atbildība, patstāvība,pašizteikšanās, entuziasms un interese, darba efektivitāteun termiņu ievērošana, konstruktīvisms un pamatīgumsdarbā, prasme objektīvi un kritiski novērtēt savuieguldījumu kopējā darbā u. tml.
Navieteicams izdarīt labojumus projektu darbu galīgajos variantos. Tosavlaicīgi vajadzētu veikt ar zīmuli skolēnu darbuuzmetumos, lai nemazinātu gandarījumu par projektu darbu, kamveltīta galvenā uzmanība.
Skola irļoti labvēlīga vide visdažādāko projektuveikšanai.Ņemot vērā projektu darba organizācijasveidu, iespējami šādi projektu tipi:
Strukturētie.
Daļējistrukturētie.
Nestrukturētie.
Pasūtījumaprojekti.
Sociāloun politisko problēmu apraksta (risinājuma) projekti.
Skolasdarba pilnveidošanas projekti.
Klasesiekšējie projekti.
Mācībudidaktiskie projekti.
Individuālie.
Grupu jebkolektīvie projekti.
Integrētiilglaicīgi projekti.
STRUKTURĒRTS.Šis projektu tips noder tad, ja skolēni pirmo reizi saskaras arprojektu metodi ( īpaši, ja arī skolotājam tā irpirmā saskare ar šo mācību metodi).
P a m a tp r i n c i p s: skolotājs piedāvā projekta tematu, kāarī sniedz ar šo tematu saistīto apakštematu(problēmu) sarakstu, ļaujot skolēnu grupu dalībniekiemizvēlēties savu apakštematu (problēmu).
PIEMĒRS.
Vienasnedēļas laikā klasei jāapgūst temats „Masuinformācijas līdzekļi”. Klase tiek sadalīta 4 grupāsun katrai dots savs uzdevums:
ziņasLNT kanālā;
radioziņu programma;
ziņaspopulārā dienas avīzē;
ziņaspopulārā „dzeltenās preses” izdevumā.
Skolotājamjārēķinās ar to, ka kolektīvā lēmumupieņemšana un vārda brīvība ir demokrātijasprincipi, kuru īstenošanai nepieciešams laiks. Skolotājsprojekta izstrādē neiejaucas, ja dalībniekiem nepieciešams,viņš var sniegt konsultāciju.
DAĻĒJISTRUKTURĒTS. Skolotājs atkal ir projekta iniciators, tikai viņaieguldījums darba sākumposmā ir nekonkrētāks –viņš tikai iedvesmo skolēnus noteiktā projekta darbaveikšanai, izklāsta, kā to apmēram varētu darīt(iesaka darba metodiku), bet turpmāk visu darbu veic skolēnipaši, vajadzības gadījumā izmantojot skolotāju kākonsultantu.
NESTRUKTURĒTS.Šis projektu darba veids ir vislabvēlīgākais gudriem,patstāvīgiem, nopietniem un pieaugušiem cilvēkiem –tātad ieteicams vidusskolā. Skolotājs ir tikai iniciators, viņaierosme veikt projektu darbu skolēniem nozīmē lieliskupašizpausmes iespēju, jo skolēni paši
organizēs
plānos
veiks
izvērtēs
savuprojektu, paralēli pašizpausmei iegūstot zināšanas uniemaņas noteikta mācību
priekšmetaietvaros.
PASŪTĪJUMAPROJEKTS. Pats nosaukums jau norāda, ka šo projektuīpatnības nosaka pasūtījums, skolēni tos īstenosaskaņā ar pasūtītāja sniegtajiem priekšrakstiem.
Piemēram,vietējā pašvaldība pasūta vietējāsamatniecības skolas skolēniem mēbeles noteiktu darbu vaiatpūtas telpu iekārtošanai. Ar šāda veida projektudarbu patstāvīgi nodarbojas dažādas Latvijas skolāsorganizētās skolēnu mācību firmas, unjāatzīst, ka ar panākumiem.
SOCIĀLOUN POLITISKO PROBLĒMU APRAKSTA PROJEKTS. Šādu projektuizstrāde ir lieliska skolēnu patstāvīga darbaorganizācijas forma, mācoties sociālo zinībupriekšmetus – ekonomiku, psiholoģiju, civilzinības,vēsturi, politiku un tiesības.Kā piemērupiedāvāju projektu „Upe man stāstu stāsta” ( 3.pielikumsdažādas diagrammas „Dabas vērotāji”)
SKOLASDARBA PILNVEIDOŠANAS PROJEKTS. Mūsu valstī ir dažādasskolas – lielākas un mazākas, paraugskolas un ierindas skolas,specializētas un vispārizglītojošas, bet vai kādu notām nekļūdīgi varam uzskatīt par ideālu? Skolaspatiesi ir lieliskas iestādes, jo tās ir atvērtas un lemtasattīstībai – galvenokārt sprigano un enerģisko skolēnudēļ. Viens no līdzekļiem skolas attīstībasveicināšanai ir skolas mēroga projekts. Ko darba gaitāgūst paši projekta īstenotāji? Viņi visi pilnveidopaši sevi. Tādēļ ideālā gadījumā netikai skolēniem, bet arī visiem skolotājiem, direktoram,reizēm arī vecākiem vajadzētu iesaisties vienā vaivairākos skolas projektos. Šaja projektā ir 9 posmi:
Problēmasizvirzīšana;
Problēmasprecizēšana;
Problēmasizpētīšana;
Datuapkopošana;
Projektamērķis;
Mērķaapspriešana;
Prioritāšunoteikšana;
Iespējamarezultātu novērtēšana;
Lēmumspar projekta īstenošanu un kontrole.
KLASESIEKŠĒJIE PROJEKTI visbiežāk tiek īstenoti pašasklases dzīves uzlabošanas un dažādošanas nolūkos.Tie var būt visdažādākie klases mēroga konkursi,ballītes, tematiski vakari un tamlīdzīgi pasākumi.
MĀCĪBUDIDAKTISKOS PROJEKTUS visbiežāk izmanto apgūtāsmācību vielas nostiprināšanas nolūkā, laiattīstītu skolēnos radošo pieeju savu zināšanu unprasmju izmantojumam. Tie var būt realizēti
vienamācību priekšmeta ietvaros;
integrēti– vairāku mācību priekšmetu ietvaros.
Lai veiktušāda veida projektu darbu, skolēniem jābūt labisagatavotiem projektu darba
veikšanai.
INDIVIDUĀLOSPROJEKTUS raksturo šādas iezīmes: skolēnipatstāvīgi izvēlas projekta tēmu, patstāvīgimeklē informācijas avotus un materiālus, skolēnsnoformē sava darba rezultātus, projektu izstrādānoteiktā laika periodā, skolotājs pilda tikai padomdevējafunkciju.
PAR GRUPUJEB KOLEKTĪVIEM PROJEKTIEM sauc tādus projektus, kurus kopīgiīsteno vismaz divi dalībnieki.
INTEGRĒTIILGLAICĪGI PROJEKTI. Kā jau nosaukums liecina, integrētuilglaicīgu projektu darbs norit ilgi un integrēti, proti, projektadarbu caurvij starppriekšmetu saikne un tajā mijas individuālāun grupu darba forma. Visbiežāk tie ir skolas darbapilnveidošanas projekti, kā arī lieli integrētimācību didaktiskie projekti, piemēram, skolēniskolotāju un ekspertu vadībā izstrādātā jaunassaskaņotas mācību programmas vairakos mācībupriekšmetos.[16,10, 25]
Skolotājusbieži uztrauc tas, ka projektu darba laikā klase būstrokšņaināka nekā tradicionālo darba formu laikāun ka tas varētu traucēt ierasto skolas kārtību. Reāliprojektu darbam nevajadzētu būt īpašitrokšņainam. Lielu darba laika daļu skolēni pavada lasot,zīmējot, rakstot, līmējot. Problēmas būtībanav troksnis, bet gan bažas, ka šāda veida darbībuskolotājs nespēs kontrolēt. Projekta darbs prasa citādaveida kontroli, nekā tas tradicionāli ir pierasts. Projektu darbs irsarežģītāks nekā citi darba veidi. Tas prasa noskolotāja īpašu sagatavošanos un klases darbībasvadīšanas prasmes.Tas prasa izpratni par to, kas ir patiesaismācību mērķis skolā – zināšanas kā pašmērķisvai personība, kas zina un prot zināšanas iegūt un liktlietā patstāvīgi. Projektu darbs rosina šādasattieksmes veidošanos un ir viens no faktoriem, kas veicina skolēnuradošo darbību.
Projektudarbs ir laikietilpīgs. Projektu darbu ne vienmēr vajag veiktmācību stundu laikā. Ja tas ir grupu darbs, tadlielākā daļa jāpadara klasē, bet katrs grupasdalībnieks savu individuālo darba daļu padara mājās.
Kopsavilkums
Projektudarba būtība ir tā, ka šāds darba veids irvirzīts uz mācīšanās pieredzes kvalitāti, nevisuz kvantitāti. Projektu darbs dod iespēju realizētbagātīgu mācību pieredzi: kustībā,sadarbībā un – galvenais – iesaistīšanās prasmēun līdzdalībā. Pozitīva motivācija, kas parastivērojama projektu darba procesā, ietekmē skolēnu attieksmipret priekšmetu un mācībām vispār.
Reizēmskolotājus satrauc tas, ka bez viņu stingrās kontrolesvājākie skolēni nespēs tikt galā ar uzdevumu.Jāatzīmē, ka ne visi skolēni vēlaspatstāvīgu skolotāja klātbūtni un vadību.Veicinot spējīgāko skolēnu patstāvību,skolotājs iegūst laiku darbam ar skolēniem, kuriem tas irnepieciešams.
Projektudarbu skolā var definēt kā vienu nomācīšanās veidiem vai arī kā īpašaveida mācību darbu, kura izstrādāšanainepieciešams noteikts laika posms, lai iegūtu konkrēturezultātu.
4.Projektu metodes pielietojumsmācību un audzināšanas darbā Jēkabpils 2. vidusskolā
No 1998.gada Jēkabpils 2.vidusskolā tiek organizēta projektunedēļa. Šajā gadā projektu darbs sākumskolānotiek trīs dienas, 1999. gadā – vienas nedēļasgarumā, 2000. gadā darbs notiek divējādi: divas dienaspēc rudens brīvdienām un trīs dienas pēc pavasarabrīvdienām.
Mūsuskola ir mazākumtautību skola. Tādēļ skolēni varsadarboties ar latviešu valodas skolotājiem. Projektu darbs prasasavlaicīgu un rūpīgi pārdomātu sagatavošanos.Mūsu sākumskolas skolēnu projektiem tematusizvēlējās un ieteica klašu audzinātājas,konsultējoties ar sākumskolas mācību daļasvadītāju.
Pieredzerāda, kā projekta darbs nav metode tikai labākajiemskolēniem, tas ir darbs jebkura līmeņa skolēniem. Redzams,ka projekts ir laiks, kad mācību procesā var iesaistītpašu skolēnu, lai tam dotu un no viņa varētu prasītnevis faktu zināšānas vien, bet arī prasminepieciešamos faktus sameklēt, apstrādāt, kā arīprasmi informēt par saviem atklājumiem un secinājumiem citus.
Tākā projektu nedēļas organizēšana sākumskolāir apjomīgs darbs, kurā ir savstarpēji saistīti gantēmas izvēle, gan projektu norisei ilgums un kalendāraisplānojums, tad uzsākt gatavoties projektu nedēļaivēlams jau mācību gada sākumā. Projektu darbu tematikavarētu būt saistīta ar dabu, cilvēkiem, mākslu, kultūru,vēsturi, u. tml. Projektu darbu skolā var definēt kā vienuno mācīšanās veidiem vai arī kā īpašaveida mācību darbu.
Jēkabpils2. vidusskola
RĪKOJUMS
Nr.1-12/8.
Parprojektu vadītājiem
Pamatojotiesuz Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu Nr.282. no09.05.2001., noteikt projektu nedēļu no 11.02.2001. līdz15.02.2002.
Parprojektu vadītājiem noteikt 2.- 9.klašu audzinātājus,bet 10.-12.klasēs skolotājus ( 14 uzvārdi).
Par grupasvai individuālo projektu vadītājiem noteikt skolotājus ( 7uzvārdi).
Skolasdirektors: A. Deinis
4.1. Projekts „Mans novads”
Problēmasaktualitāte.
Daudzugadu pieredze darbā mazākumtautību skolēniem Jēkabpils2. vidusskolā liecina, ka šiem bērniem un jauniešiem irļoti vājas zināšanas par savu pilsētu, viņinejūtas piederīgi savai pilsētai.
Anketēšanānoskaidrojām, ka 127 no aptaujātajiem 365 Jēkabpils 2.vidusskolas skolēniem nezina savas pilsētasievērojamākās vietas un pat nav bijuši savas pilsētasKrustpils daļā. 365 skolēni labprāt papildinātuzināšanas sava novada kultūrvēsturē un 170 izteicavēlēšanos pašiem izstrādāt tūrismamaršrutus un darboties par gidiem.
Šisprojekts būtu loģisks turpinājums 1999. gadārealizētajam PHARE Credo projektam „TūrismsSēlijā”.Turklāt Jēkabpilī ir ļotinepieciešami gidu pakalpojumi.
Augstākminēto apstākļu dēļ projekta ietvaros tiekapmācīti mazākumtautību skolu audzēkņikonkrētu tūrisma maršrutu izstrādei un gidu pakalpojumusniegšanai, vienlaikus palīdzot viņiem apzināties savuidentitāti, novada kultūrvidi un integrējot viņus sabiedrībā.
Projekts„Mans novads”.
Projektamērķi:
Tūrismamaršrutu izstrādāšana pa Jēkabpils pilsētu unSēlijas novadu.
Gidusagatavošana tūrisma maršrutiem pa Jēkabpils pilsētuun Sēlijas novadu.
Mazākumtautībuskolu audzēkņu integrācija sabiedrībā, sekmējotviņu identitātes apzināšanos un bagātinotzināšanas par sava novada kultūrvidi.
Projektadarba plāns:
JūnijsProjekta „Mans novads” sagatavošana :
Anketusastādīšana, sagatavošana.
Anketēšana,lai noskaidrotu skolēnu zināšanas par savu pilsētu un novadu.
Anketuapkopošana, secinājumu izpilde.
Sarunas ariespējamiem partneriem.
Atbalstameklējumi.
Projektanoformēšana.
JūlijsDarba grupas tikšanās.
Darbībasplānošana projekta ietvaros.
Tikšanāsar novadpētnieku Arvidu Ozoliņu (diskusijas).
Tikšanāsar rakstnieci Lūciju Ķuzāni (lekcija par Sēlijas novadakultūrvēsturi).
Tikšanāsar novadpētnieku Jāzepu Vuškānu (diskusijas par novadasvētvietām).
AugustsDarba plānošana gidu apmācībai:
Anketusastādīšana, sagatavošana.
Anketešana,lai noskaidrotu skolēnu intereses un vēlmes tūrisma jomā.
Anketuapkopošana. Secinājumu izpildīšana.
Maršrutushēmas teorētiska izveidošana.
Darbs arliteratūru.
Septembris.Maršruta novērtēšana dabā:
1. Objektuapskate, secinājumu izpildīšana.
Oktobris.Gidu praktiskā sagatavošana:
LatvijasTūrisma gidu asociācijas apmācības programma.
Novembris.Maršrutu un gidu praktiskā pārbaude:
Izmēģinājumaekskursijas pa sagatavotiem maršrutiem.
Maršrutuvizuālā materiāla apkopošana un noformēšana:
Fotoalbumiun maršrutu shēmas.
Projektadalībnieku tikšanās – paveikta darba izvērtēšana.
Projektarezultāti:
Izveidoti4 tūrisma maršruti (ar maršrutu shēmām unfotoattēliem):
„Manapilsēta – Jēkabpils” (videokasete pielikumā)
„Jēkabpilssakrālās vietas”.
J.Jaunsudrabiņadzīves un darba vietas Sēlijas novadā”.
Savāktmateriālus un informācijas bāzes par attiecīgajiemtūrisma maršrutiem.
Tiešisagatavoti 15 gidi konkrētiem maršrutiem, projektāiesaistītie mazākumtautību skolēni būs ieguvējiintegrācijā – apzināsies sevi kā piederīgus Latvijastautai, iepazīsties ar novada kultūrvidi, bagātinās savulatviešu valodas prasmi un prasmi brīvi kontaktēties arcilvēkiem.
Projektarezultātā sagatavotie gidi varēs apmācīt cituklašu un skolu intersentus šajā jomā.
Patipiedalījos šajā projektā, saņemu gida apliecību.Zināšanas par pilsētu izmantoju savā darbā.
4.2. Zinātniski –pētnieciskie darbi (10.-12. kl.)
Tradicionālitiek uzskatīts, ka zinātniskā un radošā darba centriir augstskolas. Taču, mainoties valsts izglītības politikai, pargalveno mērķi kļūst apstākļu radīšanabrīvas, motivētas un radošas personībasattīstības dažādu izglītības posmu unpedagoģiskā procesa visās jomās, īpašiizceļot prasmju un iemaņu izkopšanasprioritāti.Šā mērķa realizēšanāvisparizglītojošā skolā produktīvas ir dažādasinteraktīvās metodes, kā arī paņēmienipatstāvīgas izziņas darbības un pētnieciskoiemaņu kopšanai un pilnveidei.
Kautarī pedagoģiskajā praksē šobrīd pelnītiliela uzmanība pievērsta dažādām grupu darbaformām, mācīšanās ir individuāliatšķirīgs process, īpaši vidusskolēnam, kuršizvēlas kāda kursa apguvi padziļinātā jeb profilkursalīmenī.
Jauvairākus gadus mūsu valstī nozīmīga vietaierādīta skolēnu zinātniski pētnieciskajam darbam.[29,3]
Terminuskaidrojums:
Anketa-speciāli izstrādāta rakstveida izziņas līdzeklisinformācijas jegūšānai.
Eksperiments– izziņas metode, pētāmās parādībasmākslīga izraisīšana vai atkārtošana
dabiskosvai mākslīgi kontrolētos apstākļos.
Izglītībaspētniecība – tās mērķis ir izpētītfundamentālās sakarības, struktūras, procesus
unkontekstus, kas saistīti ar cilvēka mācīšanos unattīstību.
Statistika– pēti, kā pareizi iegūstami dati un kā tie pareiziapstrādājami, izstrādā
nepieciešamosmodeļus.
Metode –paņēmiena veids (kādu mērķa sasniegšanai),paņēmienu kopums.
. 6. Tests– uzdevumi (jautājumu virkne vai uzdevumu sistēma), kas speciāliizstrādāti, lai
objektīvipārbaudītu un novērtētu kādas personasīpatnības.
7. Pieeja– problēmas pamatnostādīšanas risinājumaceļš.
8.Hipotēze – zinātnisks pieņēmums, kas tiek izvirzīts,lai izskaidrotu kādu jaunu, vēl
neizpētītuparādību vai procesu.
Skolēnuzinātniski pētnieciskās darbības mērķi unuzdevumi
Mērķi:
Sekmētskolēnu zinātniskās pasaules uzskata un darbībasattīstību;
Sniegtievirzi akadēmiskajām studijām augstskolā unzinātnē;
Veicinātprofesijas izvēli.
Uzdevumi:
Iepazītiesar mūsdienu zinātniskās pētniecības darbabūtību, organizāciju un metodēm;
Veidotprasmes darbā ar zinātnisko literatūru un aparatūru;
Apgūtprasmi apstrādāt pētījumu gaitā iegūtos datus unanalizēt rezultātus;
Apgūtprasmi sastādīt un noformēt pārskatu un referātu parzinātniski pētniecisko darbu;
Apgūtprasmi uzstāties zinātniskajās konferencēs;
Veidotnepieciešamās prasmes un attieksmes zinātniskajaisadarbībai izglītības iestādēs, valsts un starptautiskajāmērogā. [ Nolikums atstiprināts ar izglītības unzinātnes ministra 2000. gada 05. decembra rīkojumu Nr. 724]
Zinātniskaispētījums un tā galvenie posmi.
Zinātniskspētījums ir sistemātiska, kontrolēta, empīriska unkritiska dabas un sabiedrības parādību izpēte, kuru vadateorija un hipotēzes par sagaidāmām parādībusavstarpējām saistībām.
Zinātniskāpētījuma posmi:
Interesējošātemata izvēle.
Iepazīšanāsar pētāmiem objektiem.
Pētījumumērķi vai uzdevumi, hipotēžu izvirzīšana.
Pētījumapieteikuma sagatavošana, pētījuma akcepta saņemšana.
Esošasinformācijas vākšana.
Datuieguve.
Rezultātuapkopošana.
Rezultātuanalīze.
Secinājumi(jaizvirzīta hipotēze, tad – tās apstiprināšana vainoliegšana).
Ziņojumasastādīšana un publiskošana.[29,35]
Lai pilnīgākizprastu un apgūtu skolēnu ZPD būtību, tāveidošanas principus un struktūru, piedāvāju Jēkabpils2.viduskolas 12.klases skolnieces Jelenas Živajevas darbu „Korupcijasekonomiskie un sociālpolitiskie aspekti”.
Darbamērķis: apskatīt korupcijas ietekmes sfēras,izplatības lielumu un mēģināt novērtētradītus zaudējumus ekonomikā, nevis kritizēt valdībuvai atsevišķas personas vai valsts institūcijas.
Šajādarbā galvenā uzmanība pievērsta tieši šaiproblēmai – rupjai amatpersonu amata izmantošanai privātasiedzīvošanās nolūkā. Tajā aplūkotikorupcijas noturīguma iemesli un tā rašanāscēloņi, lai mēģinātu novērtēt, ciklielā mērā korupcija var deformēt valsts ekonomiku unsabiedrības dzīves līmeni kopumā. Darbā izmantotasvairākas diagrammas un attēli, kas dot iespēju apskatītsniegto informāciju vizuāli. Darba saturs un struktūravisumā sniedz konspektīvu ieskatu korupcijas tēmā. Taipašā laikā šis darbs varētu tikt uzskatīts parkorupcijas izpētes pirmssākumu. ( 4. pielikums referāts„Korupcijas ekonomiskie un sociālpolitiskie aspekti”)
4.3. Sākumskolas projekts„Mēs un ekoloģija”
Dabaszinībasir propedeitiskais kurss, kurš sagatavo skolēnusģeogrāfijas, bioloģijas, fizikas, ķīmijas,veselības mācības un vides izglītības apguvi.
Tāpēc2000./2001. m.g. mūsu sākumskola izvēlas tematu „Mēs unekoloģija”.
Skolasuzdevums: skolēnu izziņas interešu attīstība,izmantojot daļējo- izpētīšanas metodi, piedalotiesprojekta nedēļā.
Katrasdarbības uzdevums: mācīt mācīties.
Izziņasinterešu attīstības būtība:
Organizēt.
Apmeklēt.
Paplašinātredzesloku.
Apgūt.
Sākumskolastēmas.
1.klasēs– „Koki”.
2.klasēs– „Dzīvnieki”.
3.klasēs– „Ūdens”.
4.klasēs– „Gaiss”.
Projektamērķis: rosināt skolēnu interesi un veicināt izpratnipar savu saistību ar pasauli.
Uzdevumi:
Iegūtizpratni par dabas likumsakarībām, cilvēku un dabasmijiedarbību.
Apgūtprasmes un iemaņas dabas izzināšanā, pilnveidot uztverirosinot iztēli un radošo aktivitāti.
Vērtējumudarba kārtība: klases paralēli strādā pie vienasdotās tēmas, bet pētījumiem katra klase izvēlas savuapakštēmu un nosaka:
Saturu.
Izpētesmetodes.
Meklēšanasdiapazonu.
Projektanoformēšanas variantu.
Nepieciešamāsinformācijas meklēšana:
klases:skolotājs literatūru meklē bibliotēkā.
klases:skolēni ar skolotāja palīdzību atlasa vajadzīgoliteratūru bibliotēkā.
klases:tiek apmācīti intervēšanai un strādā skolas unrajona bibliotēkā.
klasespatstāvīgs darbs bibliotēkās, ar vecākiem,internetā u.tml.
Projektaparādīšana:
1. -2.klases gatavo ziņojumu „Vai tu zini?”
3.-4.klases gatavo mini–ziņojumus, referātus, paziņojumus, kurospaskaidro ko izpētīja? Kāpēc? Kā? Kādsrezultāts?
Tākā projektam ir zinātniski-pētnieciskais raksturs,prezentācija izslēdz izklaides elementus, teatralizāciju.
Perspektīva:izvēlētās tēmas tiks pētītas arī nākošajāmācību gadā.
(5.pielikums „Skolēnu darbi 1.a kl., 2.a kl.”2000./2001. m.g.)
(Pielikumāvideokasete: „4. klašu projektu prezentācija” – 2001./2002.m.g.Tā būtu labs mācību līdzeklis. Videokasetēredzams, kā labāk gatavot prezentāciju, kā izskatas,bērni ja skolotājs uzņemas pārāk lielas pilnvaras...)
2001./2002.m. g. sākumskola turpinā projektu „Mēs un ekoloģija”.Pēc projektu nedēļas izmantoju anketēšanu unpārrunas.
Laiveiksmīgi veiktu anketēšanu, nepieciešams pievērstuzmanību pašās anketes izstrādei.
Pirmssastāda anketu, precīzi jāapzinās anketēšanasmērķis un adresāts, tas ir respondentu loks, kam domātašī ankete.[9,12-14]
ANKETA
(10.skolotājiem)
Vainepieciešama projektu nedēļa sākumskolā? Jā.Nē.
Janepieciešama, tad no kuras klases? 1.kl. 2.kl. 3.kl.4.kl.
Kādaipēc Jūsu uzskata jābūt projektu tematikaisākumskolā?
Par dabu,sociālās zināšanas, par priekšmetiem.
Kaduskolēna darba vērtēšanas sistēmu projektanedēļai Jūs uzskatāt par pieņemamusākumskolā:
Skolotājavērtējums.
Grupasvērtējums.
Pašnovērtējums.
Kāduprezentācijas formu ierosinātu Jūs?
(Visiemskolotājiem patīk kā organizēta prezentācija mūsuskolā).
Pārrunaskā aptaujas metode parasti tiek izmantotas jaunākā skolas vecumabērnu attieksmju un viedokļu izzināšanai, kā arīpārējos vecumposmos, lai noskaidrotu grupas viedokļi, noteiktuklases vērtību izpratni un attīstības virzībastendenci.[9,12-14]
Anketēšanapierādīja, ka projektu nedēļa sākumskolā irvajadzīga. Ieteicams šo darbu uzsākt 2. klasē. Projektutematika var būt dažāda. 1. un 2. klasē var būtskolotāja un grupas vērtējums; 3. un 4. klasē jaupašnovērtējums.
Pārrunasar 163 sākumskolas skolēniem tiek organizētas parizjūtām stundās un projektu nedēļas laikā.
Kā tujūties, kad notiek stundas? Mierīgi: 85; Priecīgi: 28; Skumji:50.
Ka tujūties projekta nedēļās laikā? Mierīgi: 20;Priecīgi: 110; Skumji:33.
Skumji irbērni, kuri nepiedalījās projektu darbā ( slimoja), vainebija drauga.
Apstrādājotrezultātus ir skaidri jāapzinās, ka iegūtas atbildes vaiviedokļi tikai netieši dod ieskatu pētāmajāproblēmā.
5. Četru gadu personīgapieredze projektu darbā
Jau piektogadu Jēkabpils 2.vidusskolā, kur strādāju parsākumskolas skolotāju, tiek organizētas projektunedēļas.
Ja jauvisa dzīve ir viena vienīga projektu virkne, tad izglītībaijābūt projektu virpuļa paša centrā.
Kadprojektu nedēļa ienāca skolā kā jauna mācībumetode, ieinteresējos ar to. Kas tad patiesībā ir projekts?Kāpēc skolotāja aktivitāte projektu darbā irmazāka, bet skolēnu atdeve mācību vielas apguvē irļoti liela?
5.1. Projekts „Es un manaveselība”
1998.gadāprojektu nedēļa bija trīs dienas.
Tas bijastrukturēts projektu tips, tāpēc ka skolēni pirmo reizisaskārās ar projektu metodi ( arī skolotājam tā bijapirmā saskarsme ar šo mācību metodi).
Projektanedēļā izvirzīju pedagoģiskā eksperimentamērķi: praktiski veidot prasmi strādāt grupās.
Sākumābija diskusija par projektu. Skolotājs piedāvāja projekta tematu„ES UN MANA VESELĪBA”. Tika izvēlēti bērni, kuri spētustrādāt kopā. Viņi strādāja grupās pa 6-7cilvēki:
grupa„Naf-naf”
grupa„Čipolino”
grupa„Zaķēni”
Tikanoskaidrota katra loma projektā un projekta mācībumērķi.
(LOMUKARTES: Vadītājs, pārbaudītājs, rakstītājs,„draudziņš”, stāstītājs, zīmētājs).
Projektamērķi:
Iepazīstinātbērnus ar galveno pasaules brīnumu – cilvēku.
Audzinātķermeņa kultūru, jūtu kultūru.
Mācītskolēnus strādat grupās un uzņemties atbildību paruzticēto pienākumu.
Projektauzdevumi:
Bagātinātbērnu dzīves pieredzi.
Izmainītmūsu attieksmi pret sevi, pret savu veselību.
Izstāstītpar cilvēku, par to, kāds tas ir nevainojams Dabas radījums.
Dalībnieki:1-a klases skolnieki, skolotāja, vecāki.
Projektadarba norise:
Pirmdiena.
1.darbs.Iepazīstināt skolēnus ar projekta tēmu.
Skolēnusadalīšana 3-jās grupās, uzdevumu paskaidrošana:
gr. Esierados pasaulē...
gr.Vitamīni, zāles manā dzīvē.
gr. Manizobi.
darbs.Skolotājs palīdz izvēlēties literatūru, atbild uzjautājumiem.
Skolēnsatrod atbildes, gatavojas stāstīt citiem bērniem par savutēmu.
Vecākipalīdz orientēties literatūrā.
Darbarezultāts: Bērni uzzināja ka viņus dzemdēja māte,kur ir vitamīni, kā un kad tīrīt zobus,
Uzzīmējasavu portretu.
Otrdiena.
1.darbs.Darba turpināšana, informācijas apmaiņa.
2.darbs.Jaunie uzdevumi:
gr.Mēles māja.
gr. Nokā mēs esam veidoti.
gr.Kāpēc vajag ēst?
Skolotājsorientē literatūras izvēli, palīdz sagatavot atbildesstāstus pa grupām.
Darbarezultāts:
skolēniiepazinās ar cilvēka uzbūvi,
izgatavojašūnu maketu,
uzzinājako vajag darīt, lai mazāk slimotu.
Trešdiena.
Prezentācija:
Bērnisadalās:
ZĒNI
ZĒNI
MEITENES
Skolēni:„Punktiņš, punktiņš, komatiņš-
Iznācaģīmītis greizs.
Kociņš,kociņš, gurķītis
Iznāca(visi bērni paceļ zīmējumus, kur uzzīmēts patsbērns) CILVĒCIŅŠ!
Mēspiedzimām 1990. gadā.
Augām,augām un kopā ar mums auga 100 triljonu mūsu šūnu
(maketarādīšana).
Bet 1997.gada izaugām par 1. klases skolēniem.
Laimēs nāktu uz skolu,
Lai nereizes neslimotu,
Stingrivajag izpildīt daktera norādījumus:
Vajag,vajag mazgāties, tīrīt zobus, norūdīties un pareizi ēst!!!
Nedusmosimies,neskumsim un nebārsimies, bet labāk cits citam uzsmaidīsim.
(dziesma„Smaids”)
… betveselība sākas ar smaidu!!!
Projektudarba izvērtēšana
Sarunavisiem kopā par to, kā pagājusi projektu nedēļa, vaiesam paveikuši to ko iecerējām?
Laibūtu vieglāk runāt katram par savu darbu un izjūtām,to veicot, kā arī novērtējot paveikto, tiek dotirosinoši jautājumi:
Par kobija jūsu darbs šonedēļ?
Kojūs darījāt katru dienu?
Kuršdarbs nepatika? Kāpēc?
Kājums patika darbs grupiņās?
Vaijūs vēl kādreiz gribētu strādātlīdzīgus darbus?
Balstotiesuz šiem jautājumiem, skolēni vērtē savu darbu projektanedēļā. Katra grupa izvērtē savu sadarbību – kaspaticis un kas nē?
Kopsavilkums
1.klasēskolotājs pats formulē galveno tematu, nosaka projekta izpildeslaiku, kā arī iepazīstina ar īstenošanasmateriālajām iespējām.
Apkopojisskolēnu izvēles, skolotājs saskaņā ar tām sadalaklasi grupās.
Savatemata ietvaros skolēni var pilnīgi brīvi izvēlētiesdarba virzienus.
Skolotājs,vecāki kopā ar skolēniem apspriež visus apakštematupriekšlikumus un kopīgi norāda nepraktiskos, nepiemērotosun neatbilstošos.
Pētījumosredzams, ka sākumskolas skolotājam (tieši 1.klasē) irvieglāk un ierastāk visu kontrolēt pašam. Projektu metodistrādājot, redzu kā veidojas skolēnu savstarpējāattieksme grupās.
Pētījumsparāda, ka grupas pirmajā klasē veidojas pēc principa„patīk”, „nepatīk” un darba gaitā bērni gāja no vienasgrupas uz otru.
Pēcanketes konstatēju: bērniem ( 13 no 20) patīk kopīgs darbsgrupā. Viņi ar interesi zīmē, griež, līmē.Bija arī tādi kam nepatīk strādāt grupā (7).Domāju, tas notiek tāpēc, ka šiem bērniem irnepietiekoši attīstītas prasmes strādātpacietīgi, sistemātiski, akurāti.
Visnepatīkamākaisdarbs bija rakstīšana, tāpēc ka bērni šajāvecumā raksta ļoti ilgi un lēni. Bet praktiski visiem likāska viņu darbs labi izdevās.
Eksperimentsparāda lai ieinteresētu 1.klašu skolēnus – precīzijāpaskaidro bērniem ko un kā jādara. Prasmīgamskolotājam jāizmanto intuīciju, nevis mehāniskupriekšrakstu kopa.
5.2. Projekts „Daugava – Latvijaszilā lenta”
Projekts‘Es un mana veselība” parādā, ka ir vajadzīgs ilgākslaiks lai sagatavotos, veiktu darbu un pastāstītu par to.
1999. gadaprojektu nedēļa bija vienas nedēļas garumā.
Tas bijamācību didaktiskais projektu tips. Projekts tika realizēts vienamācību priekšmeta ietvaros (dabaszinības).
Lai veiktušāda veida projekta darbu, skolēnam jābūt labisagatavotiem projektu darba veikšanai. Viņam jāprot:
izmantotdažādas mācību priekšmetos gūtāszināšanas un prasmes;
sadarbotiesgan grupas ietvaros, gan ar skolotāju;
strādātpatstāvīgi.
Sākotšo projektu, izvirzīju pedagoģiskā eksperimentamērķi: mācīt 2. klases skolēnus strādātpatstāvīgi.
Patstāvīgaisdarbs ir cieši saistīts ar bibliotēku un citu informācijasavotu saprātīgu izmantojumu. Skolēns kuram tikai īsubrīdi lūdz strādāt patstāvīgi, daudz iegūsno labas mācību grāmatas.[28,47]
Dabaszinībasstundā uzzinājām, ka mūsu Daugava ir vislielākāupe Latvijā. Bērniem piedāvāju tuvāk iepazītiesar savu upi un tēmu „ Daugava – Latvijas zilā lenta”.
Projektamērķi:
Iepazīstīnātar upi Daugavu.
Audzinātmīlestību pret dzimto dabu.
Veidotprasmi strādāt patstāvīgi.
Uzdevumi:
Pastāstītpar Daugavu kā par vienu no lielākajām Latvijas upēm.
Bagātinātbērnu dzīves pieredzi.
Izmainītmūsu vajadzību attieksmi pret dabu.
Projektunedēļas gaita:
2.11.1998.
Iepazīšanāsar tēmu, problēmas izvirzīšana, tās risinājumameklēšana.
Īsavēsturiska izziņa par Daugavu.
Atcerētiesūdens sastāvu un īpašības.
3.11.1998.
Ekskursija„Iepazīšanās ar Daugavu” (ņemt ūdens provesDaugavā, parka dīķi, peļķē).
Saruna parzivīm, par paliem.
Ūdenspiliena ceļojums.
4.11.1998.
Praktiskaisdarbs.
Ūdens– tā ir liela bagātība.
Kāsargāt Daugavas ūdeni?
5.11.1998.
Prezentācija: „Daugavas ūdeņu aizsargāšana nopiesārņošanas"
Projektunedēļas norise:
2.11.98.
Mūsuprojekta nedēļas tēma: „Daugava – Latvijas zilā lenta”.Kāda problēma par šo tēmu interese jūs?(Hipotēzes izvirzīšana, ko pārbaudīsim?Pierādīt ko un kā izdarīt, lai hipotēzipārbaudītu.)
Izvēlējāmiesproblēmu – upes piesārņošana. Noskaidrošana, koskolēni atceras par ūdeni, par upi Daugavu.
Izdalītkartes. Atrast Daugavu. Atcerēties, kā sauc upes sākumu(izteka); Tā vieta, kur upe ietiek ir (Baltijas jūrā).Paskaidrot kas ir pietekas. Atrast Daugavas pietekas (Dubna, Aiviekste,Pērse, Ogre, Mīlgrāvis).
Stāstspar Daugavu (vēsturiskā izziņa), skolēnu darbs ar karti (Daugavas pietekas, pilsētas, HES).
Mākslinieciskaisdarbs: panno „Zivtiņas”.
Mīkla:Dienu tek, nakti tek, visus darbus nepadara. (Upe).
(Latvijasupēm ir jaukta barošanās, pārsvarā no sniega. VisasLatvijas upes aizsalst. Zivju barotava „Pļavinieks”. Upēs vairākkā 25 veidu zivju. Lielākās pilsētas Daugavas krastā –Rīga {mūsu republikas galvaspilsēta} Daugavpils.)
3.11.98.
Ekskursija„Iepazīšanās ar Daugavu”.(Mācību ekskursija irmācību organizācijas forma, kas dod iespēju dabiskosapstākļos novērtēt un izpētīt dažādupriekšmetu parādības, procesus. Ekskursijām irmācību un sociālie mērķi).
Maršruts:skola – Jauna iela – Viestura iela — pilsētas parks (dīķis) –upe Daugava.
Ekskursijaslaikā vadīt rotaļu „Ko tu redzēji ceļā?”( Pirmsekskursijas sākuma ieteikt skolēniem, lai viņi uzmanīgivērotu ceļa malas un iegaumētu visus vietējospriekšmetus un viņu raksturīgākāsīpatnības).
Maršrutagala punktā vadītājs prasa katram dalībniekam, koviņš redzēja ceļā. (Dot vērtējumu katramdalībniekam).
Ņemtūdens paraugus – Daugavās, dīķ, peļķē.
Klasē– „Ūdens piliena ceļojums” (rotaļa).
Mākslinieciskaisdarbs – panno „Ūdens cirkulācija dabā”.
4.11.98.
LABORATORIJASDARBS (321. kabinetā).
Skolēnimikroskopā pēta ūdens pilienus no Daugavas, dīķa,peļķes. Klasē notiek diskusija, ko vajag darīt, lainepiesārņotu Daugavas ūdeni.
Projektalikuma sastādīšana par Daugavas ūdeņu aizsardzību.
Mākslinieciskaisdarbs – skolēnu zīmējumi „Ūdenī nedrīkst...”
Materiāluapkopošana.
Sagatavošanāsprezentācijai.
Anketuaizpildīšana
Izmantotāliteratūra:
E.Vaivode, L.Ciša, A. Škute, J.Soms „Es un mēs un viss ap mums”(mācību grāmata 2. klasei) Lielvārde, 1998.g.
„Ūdenspiliena ceļojums”. Bērnu vides skola, Rīga, 1994.g.
J.Kronītis „Dabas aizsardzība”. „Avots”, Rīga, 1998.g.
5.11.98.
PREZENTĀCIJA.
2. klasestēma – „Daugava – Latvijas zilā lenta”. Mēs izskatījāmproblēmu: Daugavas ūdeņu piesārņošana.
(Globusarādīšana). Bērni, paskatieties uz globusu. Kuras krasasšeit ir vairāk, kāpēc?
Mēsesam laimīgi, ka mūsu pilsēta ir izvietota pašasgarākās Latvijas upes krastos – Daugavas.
Ūdens– tās ir zemes asinis. Ūdens visus baro un veldzē. Bez ūdensnevar eksistēt neviens dzīvais organisms ( bērni rādapilienus).
*Sacerējumulasīšana par ekskursiju:
«Утром япроснулась с хорошим настроением, потому что сегодня мы всем классом должныидти на маленькую экскурсию. Когда я пришла в школу, то увидела, что и все детитоже радостные; все хотели быстрее идти на экскурсию. Мы построились и дружноотправились. Нам было очень интересно. По улице Яуна был красивый скворечник.Когда мы шли по улице Драудзибас аллея, мы видели дома, кусты, деревья. Когдамы шли по улице Дамбья, то зашли в парк и взяли воду из пруда. Затем мы пошли креке, чтобы и там взять воду для нашего опыта. У реки мы встретили рыбака, оннам показал пойманную щуку. Взяв из Даугавы воду, мы пошли назад в школу. Всебыли довольные, но нам было жаль, что эта экскурсия закончилась.» (Кезик Марина)
Vakar mumsbija laboratorijas darbs. Mēs mikroskopā pētījāmūdens pilienus no Daugavas, dīķa, peļķes.
Mēs2. klases pētnieki nolēmām, ka lai aizsargātu nopiesārņõšanas Latvijas ūdeņus, vajag:
Upēs,ezeros, dīķos nemest pudeles, kokus un citus atkritumus.
Upēs,ezeros, dīķos, nemazgāt mašīnas, nemazgātveļu.
Neduļķotpeļķu ūdeni. To dzer dzīvnieki. (Šo „likumu”bērni izdomāja paši).
Neķertzivis dīķos.
AIZSARGĀTDABU – NOZĪMĒ AIZSARGĀT DZIMTENI!
Kopsavilkums
Daudziemir priekšstats par īsti patstāvīgu skolēnu kāļoti motivētu, spējīgu organizēt un pieņemtracionālus un atbildīgus lēmumus. Mūsu skolēni navtādi.
Projekts„Daugava – Latvijas zilā lenta” bija pirmā pakāpe uzpilnīgu patstāvību. Eksperiments parāda, ka jāsākno tāda līmeņa kur skolēni atrodas pašlaik. Maniskolēni jau zina, kā strādāt ar grāmatu, grupā.Šajā projektā bērniem veidojas prasmes patstāvīgiuzdot jautājumus, izmantojot vajadzīgos informācijas avotus.
Jaunākoklašu skolēni neattīstās, ja tiem visu dienu klusijāsēž un jāklausās skolotāju.
Projektunedēļā mēģināju panākt, lai skolēnspats atbild uz jautājumiem lai bērni iesaistās diskusijā.
*Nekādāziņā nesteidziniet vai nepārtrauciet jautājumu! Varpalīdzēt neuzkrītoša priekša pateikšana,jautājuma pārfrāzēšana vai pārveidošana.
5.3. Projekts „Jēkabpils –mana dzimtā pilsēta”
Divusgadus projektu nedēļa Jēkabpils 2.vidusskolā notiek vienasnedēļas garumā. 2000. gadā projekts ilgst divusmēnešus. Sākums – divas dienas pēc rudensbrīvdienām un beigās trīs dienas pēc pavasarabrīvdienām.
Tas bijagrupu jeb kolektīvais projektu tips. Bērni jau zina, kāstrādāt grupā, individuāli, patstāvīgi.
Šajāprojektu nedēļā izvirzīju pedagoģiskāeksperimenta mērķi: mācīt bērnus strādātsadarbojoties ar citiem.
2000.gadā12.februārī Jēkabpilij palika 330. gadi.
Piedāvājubērniem tēmu:”Jēkabpils – mana dzimtā pilsēta”.
Projektamērķi:
Iepazīstinātskolēnus ar Jēkabpils vēsturi.
Ieaudzinātmīlestību pret dzimto novadu.
Veidotprasmes strādāt sadarbojoties ar citiem.
Uzdevumi:
Pastāstītpar Jēkabpili kā vienu no daudzajām pilsētāmLatvijā.
Iemācītcienīt, saglabāt, pilnveidot mūsu priekštečugarīgās vērtības.
Projektaproblēma: mūsu pilsētas tīrība.
Projektunedēļas gaita:
10.01.2000.
Tēmasapspriešana.
Darbs arkontūrkarti.
Vēsturesizziņa par Jēkabpili.
Ekskursijapa Jēkabpili.
11.01.2000.
Vēsturesizziņa par Jēkabpili ( latviešu valodā).
Maršrutuiezīmēšana pilsētas plānā.
Hipotēžuizvirzīšana.
Skolēnudalīšana trīs grupās, uzdevumu apspriešana.
03.04.2000.
Spēle„Atceries!” (par Jēkabpili).
CeļojumsLatvijas kartē.
Vēsturesizziņa par Krustpili.
Darbs arKrustpils plānu.
Atskaitepar uzdevumu izpildīšanu.
04.04.200.
Zināšanuapkopojums par pilsētu.
Prezentācijassagatavošanās.
05.04.2000.
Prezentācija.
Projektunedēļas norise:
10.01.2000.
1.Vārdu „projekts”, „problēma”, „hipotēze” izskaidrošana(„projekts” – no latīņu valodas „proiectus” – uz priekšu mests,„problēma” – uzdevums, „hipotēze” – minējums.)
Vispirmsskolēni paši mēģina paskaidrot šo vārdunozīmi. (Mani bērni izskaidroja vārdus „problēma”,„projekts”).
Mēssākām projektu nedēļu kā pētījumaspēli. Iedomājieties, ka esat pētnieki. Tātad, mūsuprojektu nedēļas nosaukums (uz tāfeles): „Jēkabpils – manadzimtā pilsēta”.
(IzdaluLatvijas kontūrkartes)
Cienījamiepētnieki, padomājiet un pasakiet, kā mums strādāt arkontūrkartēm. ( pārrunāšana).
Mēsdzīvojam Latvijas valstī. (Skolēni atzīmēkontūrkartē Baltijas jūru, Rīgas līci, upes unJēkabpils pilsētu).
Spēle„Izlasi pilsētas nosaukumu”. (Doti burti, no kuriem bērnamjālasa pilsētas nosaukumus: SALASPILS, RĒZEKNE, DAUGAVPILS,JĒKABPILS, LIEPĀJA, KRUSTPILS, VENTSPILS.
(Bērnsno savas grupas saka pilsētas nosaukumu, visi meklē unatzīmē tos kontūrkartē. Pēc tam atzīmēLatvijas galvaspilsētu – RĪGU).
Radošsdarbs: uzzīmēt savu Jēkabpils ģērboni. ( 6.pielikumsJēkabpils ģērboņi)
3.Vēsturiskaizziņa par Jēkabpili.
4.Ekskursija.
M a rš r u t s.
Jēkabpils2.vidusskola. Vecticībnieku baznīca. Skaitļošanascentrs.Vecā skola. Katoļu un Pasta ielas. Vecais pilsētascentrs. Jēkabpils 2.vidusskola.
Mājasdarbs: uzrakstīt sacerējumu par ekskursiju.
11.01.2000.
Latviešuvalodas stundā bērni runā par Jēkabpils vēsturilatviski.
Skolotājarāda Latvijas karti, kontūrkarti, plānu.(Jānoskaidroatšķirību). Skolēni atzīmē maršrutupilsētas plānā.
Bērnuhipotēze: mēs redzējām ekskursijā, ka mūsupilsēta nav tik tīra kā mēs gribētu.Jēkabpilī ir maz atkritumu tvertņu, uz ielas mētājasdažādi atkritumi. Mēs izvirzījām savu problēmu:mūsu pilsētas tīrība.
Skolēnidalijās 3 grupās un saņēma uzdevumus – izgatavot savasatkritumu tvertnes.
gr.Krāsa, forma, izmērs.
gr. Kurvieglāk novietot atkritumu tvetni.
gr.Ērta lietošana.
03.04.2000.
Tests„Atceries!” (Par Jēkabpils vēsturi).
Jautājumsun trīs atbildes, viena no kurām ir pareiza:
Mūsupilsēta atrodas upes krastā (Gaujas, Ventas, Daugavas).
SenatnēDaugava bija ( mierīga upe, ar ūdeni nebagāta upe,krāčaina upe).
Apmetnesnosaukums kreisajā krastā 1655. g. bija: ( Brīvība, Vidus,Sloboda).
Pirmaispilsētas nosaukums bija (Jamburgs, Jakobštadt, Jaroslavļa).
Vēlākpilsētas nosaukums skan latviski ( Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala).
HercogsJēkabs medībās nošāva ( vilku, lāci, lūsi).
Ziemeļkaralaikā (1700. -1721.g.g.) Jēkabpils bija sagrauta (nemaz,pilnīgi, daļeji).
Kadmēs svinam Jēkabpilij 330. gadu? (12.novembrī,12.janvārī, 12.februārī).
(Skolotājarāda plānu) Kas tā ir? (karte, plāns, konturkarte).
Mēspiedalījāmies (stundās, svētkos, projektunedēļā).
2. (Uzsola ir Latvijas kartes) Saruna par ceļojumu...
Atceramiesko mēs uzzinājām par Latviju trijos mācību gados.
Kādākontinentā atrodas Latvija (Eirāzijā).
Kādair mūsu daba?
Kādikoki, krūmi, augi, kukaiņi, dzīvnieki mīt Latvijā.Skatāmies kartē.
Bērni,lūdzu, paspēlēsim spēli:
Atrodipilsētu (kāds nosauc pilsētu, visi meklē to kartē).
Bērniemdod 1 minūti laika, lai viņi atceras pilsētas, upes, ezerus, tonosaukumus.( Cik nosauciet!)
Kāatrast Jēkabpili no .................
3.Mēsdzīvojam Latvijā – Jēkabpilī.
Pirmāsapmetnes nosaukums Daugavas labajā krastā bija Krustpils. Šodienmēs iepazīsimies ar Jēkabpils pilsētas Krustpils pusi.
Iekļaujammaršrutu Krustpils plānā.
NoJēkabpils 2. vidusskolas līdz Krustpils pilij.
Spēle„Atrodi ielu”.
Savasspēles.
Mēsizvirzījām problēmu:” Mūsu pilsētas tīrība”(katra grupa stāsta par veikto uzdevumu).
gr.Krāsa – zaļa, zila.
gr.Pieturas, pie veikaliem.
gr.Rāda zīmējumus (ērta lietošana).
04.04.2000.
Atkārtojamvisu par Jēkabpili un Krustpili.
Sagatavošanāsprezentācijai.
05.04.2000.
PREZENTĀCIJA.
Tēma:„Jēkabpils – mana dzimtā pilsēta”.
Projektunedēļas laikā mēs iepazināmies ar Jēkabpilsvēsturi un ģerboni (rāda ģerboni). Bijāmekskursijā pa Jēkabpils ielām un redzējām, kamūsu pilsēta nav tīra. Mēs nevarējām atrastatkritumu tvertnes. Pēc ekskursijas mēs izvirzījāmproblēmu: mūsu pilsētas tīrība.
Mums bija3 grupas, kurām bija uzdevumi:
I.gr.Nolemt kādā krāsā, forma, izmērs būs mūsuatkritumu tvertnēm.
II.gr. Kurērtāk novietot atkritumu tvertni?
III.gr.Lietošana. Bērni rāda savus maketus un zīmējumus.
Kopsavilkums
Tākā klasē projektu nedēļa tiek organizēta jautrešo reizi, skolotāja loma tajā ir konsultanta loma.
Bērnipaši izvēlas strādāt grupās, pāros vaiindividuāli. Projektu darba gaitā redzu dažādu skolēnupatstāvību. Patstāvība redzama strādājotindividuāli vai pāros.
Tie, kasstrādā grupās, izpēta savas grupas darbības virzienuun iepazīstina ar to pārējos skolēnus, cenšotiespanākt, lai visi klases skolēni apgūtu tāszināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamspētnieka darbam.
Eksperimentsparāda, ka ikviena dalībnieka darba rezultāts ietekmē visasklases darba rezultātu. Ja darbs nedeva rezultātus, nepieciešamspaskaidrot, kāpēc tas tā notika. Savā darba izmantojusituāciju analīzi ( vienu no pedagoģiskās izpētesmetodēm), lai izpētītu esošo pieredzi sociāloattiecību jomā un personības pāšvērtējumakvalitāti.
Arsituāciju analīzes palīdzību var noteikt, ko audzēknisspēj konkrētajā situācijā, vai viņšspēj izteikt savu domu, vai spēj to loģiski strukturēt unpamatot.
Konstatēju,ka šī pedagoģiskā metode parāda, ka no 27skolēniem tikai 9 var dod savu ideju kā projekta problēmu(„mūsu pilsētas tīrība”) risināt.
5.4.Projekts „Gaiss apkārt mums”
Tas bijaindividuālais projektu tips ( daļēji zinātniskipētnieciskais darbs).
Individuālaisprojekts dod spēju:
Apgūtprojektēšanas prasmes un īstenot savu projektu.
Izmantotdažādus izziņas avotus informācijas vākšanai.
Rosinātskolēnus radošai darbībai.
Veidotprasmes aizstāvēt savu darbu.
2000,/2001.m.g. mūsu sākumskola izvirzīja kopīgu tematu: „Mēs unekoloģija”. 4.klasei bija tēma: ‘Gaiss apkārt mums”.
Tākā projektam bija zinātniski pētnieciskais rakstursizvirzīju pedagoģiskā eksperimenta mērķi:
Rosinātpozitīvo interesi par apkārtējo pasauli.
Mācītstrādāt radoši.
Projektutēma: „Gaiss apkārt mums”.
Mērķi:
Iepazīstinātar gaisa sastāvdaļām (slāpeklis, skābeklis un citasgāzes), ar skābekļa īpašībām.
Attīstītskolēna izziņas interesi.
Uzdevumi:
Paplašinātskolēna redzesloku.
Pastāstītpar gaisu, kurš apņem mūs.
Mācītiesaizsargāt gaisa tīrību, ar to reizē sargājot savuveselību.
Dalībnieki:4.-a klases 27 skolēni, skolotāja, skolotāja-konsultanteStarodubceva I. (ķīmijas skolotāja)
Projektudarba posmu analīze
9.11.2000.
1.Tēmu izvēle klasēm, atcerēsimies, ko mēs zināmpar gaisu.
2. Saruna,darbs ar grāmatu.
3.Didaktiskās rotaļas.
Skolotājauzdod jautājumus, skolēni meklēja atbildes, atcerējās,diskutēja, rotaļājās.
Rezultāts:skolēni atcerējās to ko zināja par gaisu.
10.11.2000.
Iedalījumsgrupās, tēmas izvēle. ( Problēma: apkārtējāap mums gaisa tīrība. Hipotēze: domājam, ka gaisspilsētā piesārņots)
Darbsbibliotēkā.
Diskusija.
Darbsgrupās.
Darbs artekstu...
Skolēnistrādāja bibliotēkā, konsultējās arbibliotekāru.
Rezultāts:skolēni izvēlējās iepatikušos tēmu, izpratakā strādāt decembra, janvāra, februāramēnešos.
Decembris,janvāris, februāris – materiālu meklēšana,konsultācijas ar skolotāju, vecākiem, ekskursijas papilsētu, pa mežu „Veselības taku”.
26.03.2001.
Darbs arsavākto materiālu avotiem, jautājumi-atbildes, konspektēšana,modelēšana.
Savāktomateriālu noformēšana.
Skolotājs– organizators, vadītājs, padomdevējs. Skolēninoformēja savus darbus.
Rezultāts:visi savāktie materiāli apstrādāti, noformēti. Ar tiemiepazinās visi klases skolēni.
27.03.2001.
Tēmasapkopošana.
Eksperimentsķīmijas kabinetā (atstāsts, diskusija,mēģinājuma izpilde, ķīmijas skolotājasstāstījums).
Rezultāts:ķīmijas skolotāja Starodubceva I. vadīja eksperimentu parskābekļa izdalīšanu. Skolēni mācāsstāstīt īsus ziņojumus, t.i. reklamēt savu darbu.
Sacerējums:«27 марта мы ходили в кабинет химии. Нампоказали два очень познавательных эксперимента.После экспериментов наш класспонял, что кислород нужен нам и животным для дыхания, а также что онподдерживает горение. Перед нашими глазами из вещества выделялся кислород. Егоможно было увидеть только тогда, когда потухшую палочку опускали в сосуд, вкотором был кислород. Палочка загоралась.”
28.03.2001.
PREZENTĀCIJA
Miniziņojumipar izvēlēto tēmu; darba noformēšana – izstāde;skolēnu referāti.( 7.pielikums skolēna referāts)
Rezultāts:skolēni zina, kas ir projekts, prot izvirzīt hipotēzi unatrisināt problēmu. Mācās reklamēt sevi, savus darbus.
Kopsavilkums
Individuālāprojekta pamatā ir pētījums. Maniem skolēniem bijapētījums dabā, sabiedriskas domas izpēte, literatūrasizpēte.
Uzskatu,ka skolēnu radošums pieaug tad, ja ir iespējams risinātsavu problēmu, realizēt savu ideju. Pēc pārrunāmkonstatēju, ka skolēnu interese un gandarījums ir daudzlielāks tad, ja skolēns risinājis problēmu, kuru izvēlējiespats.
Pētījumosredzams, ka tā darījuši apmēram puse skolēnu. Otraspuses darbi ir sklotāju projekti ar skolēnu piedalīšanos.
Radošodarbību raksturo arī skolēnu aktivitāte unieinteresētība.
Četrugadu personīgais projektu darbs parādā, ka manā klasēapmēram 17 skolēniem dominējošais uztveres veids irkinestētiskais. Tāpēc bērni uzreiz ķeras pieproblēmas risināšanas,, aktīvi izmanto rokas.
Apmēram5 skolēniem dominējošais uztveres veids ir vizuālais.Viņi visu izplāno savlaicīgi, noskaidrо.
Apmēram5 skolēniem dominējošais uztveres veids ir audiālais.Viņi iekšēji izrunā problēmu, meklē verbālorisinājumu, ieklausās.
6. Rekomendācijas
Vairākugadu pieredze, veiktie pētījumi ir pierādījuši, kanepieciešams jāatceras, ka bērni pie jauna veida darbībasapgūšanas pāriet sekojošās stadijās:
Nesaprot,ko no viņiem vēlas.
Saprot,bet ne viss vēl izdodas.
Kaut kasizdodas.
Izdodasarvien labāk un labāk.
Pirmssākat projektu, pastāstiet skolēniem, kas īsti projekts ir,kadi ir galvenie projekta soļi, kādi ir materiālu un laikaierobežojums. Projektam ir:
Sākumsun beigas.
Konkrētsgalarezultāts.
Komanda,kas to īsteno.
Svarīgiizvēlēties ideju, kas interesē gan jūs, gan skolēnus.
Svarīgiizvēlēties ne pārāk plašu tēmu, ne arīļoti ierobežotu un specifisku tēmu.
Skolēnusvar sadalīt grupās pēc interesējošāmtēmām vai ļaut strādāt kopā tiem, kas tovēlas.
Jaupaša sākumā svarīgi ir apzināties, kādsvarētu būt projekta galarezultāts ( vai tā būs filma,buklets, referāts, izstāde u.c.)
Prezentācijavienlīdz svarīgi atspoguļot darba gaitu un rezultātus.Labi, ja skolēni var pateikt arī to, kas viņiem šoreizvēl neizdevās.
Prezentācijainav jābūt garai. Ja neilgā laikā jāparāda daudzprojektu rezultātu, varbūt labāk tos noformēt kāstendus.
Nevienmēr prezentācijām ir jābūt plašām unpubliskām – tās var būt arī klases mērogauzstāšanās.
Secinājumi
Laizinātu bērnu vispusīgi, viņš arī irvispusīgi jāpazīst. Klasiskajā sistēmāskolēnu apmācība notiek frontāli, izmantojot vienu un topašu materiālu, vienotas metodes, netiek ievērots, ka katrabērna attīstība notiek citādi. Nevar gaidīt, kavienā un tai pašā mirklī vienlaicīgi visi skolēnisasniegs vienādu attīstības līmeni. Nepieciešams, laiskolotājs jau no paša sākuma sekotu katra bērnavispārējai attīstībai.
Mūsdienupedagoģija tiek orientēta uz izpētes pieeju mācību unaudzināšanas darbā. Skolotājs savā darbībapievēršas ne tikai ārējiem rādītājiem –prasme risināt uzdevumus, pareizrakstības likumu zināšana,bet arī skolēna vispārējas attīstībaslīmenim – garīgais, tikumiskais, fiziskais.
Eksperimentulaikā projektu nedēļās var novērot, kāattīstās sociālās prasmes: strādāt grupas,patstāvīgi meklēt atbildes uz jautājumiem, sadarboties arcitiem, strādāt radoši.
Skolotājamprojektu darbā ir iniciatora un konsultanta loma.
Projektulaikā bērnam jāpierod, ka nekas nenāk viegli, kapiepūle ir nepieciešama, tikai kārtīgs darbs unpacietība vainagojas panākumiem.
Mēs –skolotāji nedrīkstam aizmirst vienu: personība ir persona, koraksturo neatkārtojumu īpašību kopums, kas nosaka personasizturēšanos, attieksmi un izpaužas aktīvā,apzinīgā darbībā. Ar katru gadu bērna personībaar vien vairāk formējas un attīstās. Skolas projektunedēļām jāsekmē harmonisku un spēcīgupersonību veidošanās.
Projektametodi izvēli nosaka problēma, kura prasa risinājumu, vairadusies vajadzība uzzināt atbildes uz teorētiskiem vaipraktiskiem jautājumiem. Kad problēma noskaidrota, notiek faktuvākšana, lai noteiktu, kas par šo problēmu jau zināms.Tad tiek izvirzīta hipotēze kā pirmais mēģinājumsatbildēt uz jautājumu.
Projektudarbs ir motivēts darbs, brīvi radošs darbs, līdz ar tokvalitātīvāks nekā uzspiests un negribēts darbs.
Projektuklasifikāciju nosaka to saturs, dalībnieku skaits, veicamie uzdevumi,vai sagaidāmais rezultāts.
Skolēnieminteresanti ir projekti, kuros tiek pētītas vietējāsproblēmas (skolā, klasē, pilsētā) un ir iespējameklēt to risinājumus.
Četrugadu personīgais darbs parādā, ka projekts ir ne tikaimācību darba metode, bet arī personībasattīstības līdzeklis.
Izmantojamāliteratūra
1.Albrehta Dz. Pētīšanas metodes pedagoģijā. Rīga,mācību grāmata 1998. – 104 lpp.
2. AlijevsR. Skola radošajiem. RaKa, 1998. – 80 lpp.
3.Bažoviča L. Pērsonības un tās veidošanāsskolas gados. R., Zvaigzne, 1975. – 324 lpp.
4.Batņa V. Rosināt bērna iekšējo pasaule. RaKa, 2001.
5.Baranova S. Pedagoģija. Rīga, Zvaigzne, 1979.
6.Bērziņa L. piemiņas fonds. RaKa, 2001.
7.Bogoslovska V. Kovaļova A. redakcija Visparīgā psiholoģija.Rīga, Zvaigzne, 1978.
8.Berliners D. Pedagoģiskā psiholoģija. R., Zvaigzne ABC, 1999.
9.Baldiņš A. Raževa A. Klases audzinātāja darbsskolēnu pērsonības izpētē. Pētergailis, 2001.
10.Džeims P. Luiss Projektu vadīšanas pamati.PUSE plus, 1997. – 89lpp.
11.Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas. R.: Zvaigzne ABC, 1998.
12.Karpova Ā. Personība. Teorijas un to rādītāji.Zvaigzne ABC, 1998.
13.Kairova I. Tikumiskās audzināšanas ābece. Rīga,Zvaigzne, 1978.
14.Kardeks A. Mediju grāmata. Atvars – S, 1999. – 80 lpp.
15.Laiviniece D. Valodas metodikas didaktiskie jautājumi. RaKa, 2000. – 156lpp.
16.Lapiņa L. Rudiņa V. Projektu metode skolā 1.-12. klasē.Zvaigzne ABC, 1999. – 87 lpp.
17.Liepiņa L. Vai projekts var palīdzēt mācīties?Skolotājs 5(29)2001. – 74. lpp.
18.Oliņa Z. Mana projektu rokas grāmata. Rīga, 2001. – 34 lpp.
19.Priedīte A. Šiļiņa B. Projekta darbs skolā. LVAVP,UNDP, 1998. – 50 lpp.
20.Prindule L. Bērnu psihiskā attīstības likumsakarībasun periodizācija. Liepāja, LPI,1992.
21.Puškarevs I. Attīstības psiholoģija. RaKa, 2001. – 87 lpp.
22.Skujiņa V. Pedagoģijas terminu skaidrošā vardnīca. R.,Zvaigzne ABC, 2000.
23.Sumovska I. Labas audzināšanas ABC. Rīga, Liesma 1978. – 94 lp.
24.Šmite A. Lomu maiņa pārmaiņas izglītībā.Skolotājs 97/2 – 17. lpp.
25. TunneI. Vai esam pamanījuši pārmaiņas sākumskolasbērna psihē? Skolotājs 1/2000 10. lpp.
26.Vourinens R. Psiholoģijas pamati. Zvaigzne ABC, 1999.
27.Voikova T. Pedagoģija. Rīga, Zvaigzne ABC, 1997.
28.Voterhauz F. Klasvadība. Zvaigzne, ABC, 1999. – 102 lpp.
29. VanagaA. Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs 10. – 12. klasei.Zvaigzne,ABC, 1999.
80. lpp.
30.Žukovs L. Pedagoģijas vēsture. RaKa, 1999.
31.Zusāne A. Komenska idejas Latvijā. RaKa, 2000. – 145 lpp.
32.Projektu laiks, informatīvi metodisks materiāls. RaKa, 1998. – 126lpp.
33. Izglītībaslikums. Rīga, 1999.
34.Psiholoģija vidusskolai. Zvaigzne, ABC, 1999. – 248 lpp.
35.Konvencija par bērna tiesībām. Latvijas organizācijaGlabiet bērnus. Rīga fonds, Mantojums,
1995.
36. RubanaI. Mācīties darot. RaKa, 2000. – 236 lpp.
37.Ļevs Vigotskis, Žans Piažē un mūsdienupsiholoģija. Materiālu krājums. RaKa,1998.
147 lpp.
38.Антропова М.В. Работоспособность учащихся и её динамика в процессе учебной и
трудовойдеятельности. – М., 1968.
39. Асеева В.Г.Мотивация поведения и формирования личности. – М., 1976.
40. Бодалев А.А.Личность и общение. – М., 1983.
41. Захарова А. В.Исследование самооценки младшего школьника в учебной
деятельности//Вопросы психологии. – 1980. — № 4.
42. Никольская И.Уроки психологии в начальной школе. – С.-Петербург – Рига, 1997.
43. Кулагин И.Ю.Психологический справочник учителя. – М., 1998.
44.Atkinson J., Rayon J. Personality, motivation and achievement. – Washington,London, 1978.
45.Humans O. C. Social Behaviors. Its elementary forms. – Harcourt. Brace. World.1961.